Tumsa sabiezēja melnzaļa

Tumsa sabiezēja melnzaļa
un priedes iekusa tajā

nu tumsas siena
ar priežu ciļņiem

bet ir
priedes tur ir

jūra nopūtās trīsreiz
kopā ar mani
un tagad tas ko ērģeļo viņa
ir jau kas cits

jūra nav saredzama
bet es zinu
viņa tur ir

manas zemes
uzrautie mīļie pleci
saredzami
tikai uz kartes

bet es pieveru acis
un tur viņi ir

pleci tur ir
zeme tur ir

Tumsa sabiezēja melnzaļa
un priedes iekusa tajā

varbūt tas ir viņu jaungads
priežu jūras un zemes jaungads
un varbūt ka tāpat
kā mēs no alvas
viņi lej laimes no tumsas?

droši tas ir arī mans jaungads
jo
dzi
sirds
dun
kā zvans.

/dzejoļa autors Māris Čaklais, 1988/

uz ziņu sarakstu