Gliemežnīca

Vecāku guļamistabā pie spoguļa stāvēja iesārta
gliemežnīca.
Pielavījos tai klāt uz pirkstgaliem un spēji piegrūdu
to pie auss.

Gribēju vienreiz pieķert, ka tā neskumst pēc
vienmērīgajām šalkām.
Lai arī biju vēl mazs, tomēr zināju, ka, pat ja kādu mīl
ļoti, ļoti, reizēm gadās par to aizmirst.

/dzejoļa autors Zbigņevs Herberts/