Mēs esam, kā ziedi -
Vītoši, kad skumju pārņemti
Mēs esam, kā ziedi
Tik daudz un dažādi -
Kas ērkšķos tīti,
Kas maigās lapās vīti.

Mēs esam tik dažādi,
Bet tomēr tik līdzīgi
Mēs visi reiz plaukstam
Mēs visi reiz vīstam!

Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast

Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina

Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus

Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!

Patiesāko dzejnieku vakars ar akustiskiem priekšnesumiem un fantastisku atmosfēru. Piedalās: Julien Wolf, Vilcēns Kārlis, Lotte Vilima, Kristorfers Rītausma, Iza, Arnis Aumeisters, Henriks Eliass Zēgners, Luīze Lismane, Jānis Briedis, Zane Šturme, Santa Anna, Speiss (Ints Ķergalvis), Ivars Šteinbergs, Morisons, Iveta Ratinīka, Egils Stojans, Ilana, Kristīne Daukšte, Valts Vilemsons u.c.

Ieeja - bezmaksas.

Vairāk informācijas:
www.leningrad.lv/jaunumi/

Latvijas Rakstnieku savienības biedru un domubiedru sarakstos atrodamie dzejnieki oktobra bērni, kas jau piekrituši piedalīties, ir Inga Ābele, Valdis Bisenieks, Daiga Lapāne, Rudīte Losāne, Agnese Rutkēviča, Madara Rutkēviča, Valdis Rūmnieks, mīļi gaidām kā dalībniekus arī pārējos dažādu paaudžu oktobrī dzimušos dzejniekus, kuru kontaktinformācija un dzimšanas datumi mums varbūt nav bijuši pieejami.

Atkarībā no sanākušo dzejnieku skaita var tikt noteikts lasījumu laika limits. Aicinām jebkuru klātesošo īsi pieminēt tos oktobrī dzimušos dzejniekus, kuru vairs nav mūsu vidū, nolasot vienu sev tuvāko šī dzejnieka dzejoli.

Pacentīsimies kopīgi nosvinēt dzimšanas dienu, priecāsimies arī par līdzatnestiem gardumiem. 29. novembrī gaidāms līdzīgs novembrī dzimušo dzejnieku pasākums.

Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi. Mīļi gaidīti visi interesenti.

Sīkāka informācija:
Idejas autore Agita Draguna, agita@satori.lv
Muzeja vadītāja Gaida Jablovska, gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

Kāds kastanis pavīd zālē
Kāda vēl nenosārtojusies lapa krīt
Bet kāds lolo

Kuri tur rokās mazo dvēselīti??
 

Kaut lapu sārtums
vaigos reti klīst.
Un plato smaidu
mums pietrūks drīz.

Tas jau ir sācies!
Peļķēs bridīsim
un lapu kaudzēs kritīsim.

Par balvas laureātiem šo gadu laikā kļuvuši - dzejnieks Jānis Rokpelnis, aktieris Imants Skrastiņš, fotogrāfe Māra Brašmane, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejnieks Uldis Bērziņš, literatūras zinātniece Andra Konste un citi. Vakar žūrijas komisija izskatīja šāgada nominācijai iesniegtos projektus. Dzejnieka jubilejas gadā Aleksandram .Čakam un Rīgai veltītos darbus žūrijas vērtējumam iesnieguši 14 autori un kolektīvi. Čaka balvai nominēts Valda Rūmnieka un Andreja Miglas biogrāfiskais romāns ČAKS, Aivara Vilipsona SUMPURŅA SUNETI, Vinetas un Daces Leimaņu mācību filmas ALEKSANDRA ČAKA MUZEJS un BOHĒMA, Liepājas teātra izrāde SPĒLĒ, SPĒLMANI!, Uģa Brikmaņa režijas darbs pie lielkoncerta MEISTARS. DZIESMA. LEĢENDA, Aleksandra Čaka dzejas izlase SPOGUĻI krievu valodā, Sergeja Moreino tulkojumā, Pēra Nīlsena ČAKA DZEJAS IZLASE dāņu valodā, Ērika Grigolijas Čaka poēmas MŪŽĪBAS SKARTIE tulkojums gruzīnu valodā, Valda Lūriņa un Andreja Miglas dzejas un tēlojumu iestudējums RīGA, MANA RĪGA Radioteātrī, Māra Bērziņa romāns TITĀNA SKRŪVES, Māras Izvestnijas veidotā bibliogrāfija ALEKSANDRS ČAKS, Līgas Knēziņas grāmata SMS, mākslinieces Vinetas Kaulačas urbāno darbu sērija un Aleksandra Čaka dzejas, dziesmu CD un dzejoļu grāmata DOMĀS PAR TEVI, izdevējs - Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs un Iveta Mielava Upe tuviem un tāliem.
Žūrijas komisijas pārstāvis dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš norāda, ka nominēto projektu vidū ir saturiski un stilistiski ļoti atšķirīgi darbi, lai gan viņš šai sarakstā labprāt visos žanros būtu ieraudzījis vairāk novitātes.

Kāpēc nav neviena arhitektūras projekta, kas pārsteigtu ar savu oriģinalitāti, kāpēc nav pilsētvides objektu, kas visvairāk saistīti ar Čaka vidi- pilsētu un viņa dzejisko domāšanu? Man gribētos balvai nominētajos darbos redzēt ietilpīgāku Rīgas tēla interpretāciju.

10. oktobra sēdē žūrijas komisija vienojās par balvas laureātiem visās nomināciju kategorijās. Žūrijas komisijas darbā šogad piedalās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un Kultūras .pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita, literatūras zinātniece Andra Konste, dzejnieks Edvīns Raups, dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, arhitekts Gundars Vērpe, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktora vietniece Solvita Lapiņa, Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Dzejnieka 110. dzimšanas dienu un Čaka biedrība atzīmē ne tikai ar Aleksandra Čaka balvas pasniegšanu. 20. oktobrī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks dzejnieka daiļradei veltīta zinātniska konference. Plks.16.00 izstādes Aleksandra Čaka darbu retie izdevumi atklāšana.

Čaka balvas pasniegšanas ceremonija notiks Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 26. oktobrī 19.00 Tuvāka informācija www.cakamuzejs.lv

PIEDĀVĀ RĪGAS KULTŪRAS IESTĀŽU APVIENĪBA
www.kulturasapvieniba.riga.lv
 

28. septembrī plkst. 18.00 notiks tikšanās ar dzejnieku Leonu Briedi. Sarunu vadīs Ieva Ķīse.

Šogad vēl plānotas sarunas ar Inesi Zanderi, Annu Žīguri un Jukku Rislaki, un Andri Kolbergu.

Ieeja bez maksas.

Muzejs atvērts: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905, 67614015vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.vaciesamuzejs.lv un www.memorialiemuzeji.lv

Latvijas Rakstnieku savienības biedru un domubiedru sarakstos atrodamie dzejnieki septembra bērni, kas jau piekrituši piedalīties, ir Lija Brīdaka, Inga Deksne, Gaiķu Māris, Katrīna Kuduma, Milena Makarova, Ivars Šteinbergs, Arnis Žikars, mīļi gaidām kā dalībniekus arī pārējos dažādu paaudžu septembrī dzimušos dzejniekus, kuru kontaktinformācija un dzimšanas datumi mums varbūt nav bijuši pieejami.

Atkarībā no sanākušo dzejnieku skaita var tikt noteikts lasījumu laika limits. Aicinām jebkuru klātesošo īsi pieminēt tos septembrī dzimušos dzejniekus, kuru vairs nav mūsu vidū, nolasot vienu sev vistuvāko šī dzejnieka dzejoli.

Pacentīsimies kopīgi nosvinēt dzimšanas dienu, priecāsimies arī par līdzatnestiem gardumiem. 25. oktobrī gaidāms līdzīgs oktobrī dzimušo dzejnieku pasākums.

Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi. Mīļi gaidīti visi interesenti.

Darba nedēļas noslēgumā – piektdien, 16. septembrī, plkst. 17.30 kultūras bārā ”Sapņi un kokteiļi” gaidāmi latviešu dzejas antoloģijas angļu valodā ”Six Latvian Poets” atvēršanas svētki. Izdevums vēsta par jaunāko latviešu dzeju angliski lasošajai auditorijai. Grāmatā ar apjomīgām dzejoļu kopām pārstāvēti jaunākās paaudzes dzejnieki: Anna Auziņa, Ingmāra Balode, Agnese Krivade, Marts Pujāts, Māris Salējs un Kārlis Vērdiņš. Pasākumā piedalīsies antoloģijā pārstāvētie dzejnieki, grāmatas sastādītāja un atdzejotāja Ieva Lešinska, dzejnieks Juris Kronbergs, arī apgāda ”Arc Publications” (Lielbritānija) pārstāvji Andžela Džārmena (Angela Jarman) un Tonijs Vords (Tony Ward). ”Arc Publications” ir viens no prominentākajiem dzejas un tulkojumu izdevējiem Lielbritānijā.

Piektdienas vakarā arī viens no Dzejas dienu centrālajiem pasākumiem – Klasisks dzejas vakars, kam šogad dots nosaukums ”Jauno dzejnieku tiesa”. Šogad pasākums atzīmē 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā Latvijā ir ienākusi jauna dzejnieku paaudze, tāpēc uz Jauno dzejnieku tiesu aicināti autori, kuriem jau iznākušas pirmās grāmatas – Ivetu Ratinīku, Alisi Zariņu, Arvi Vigulu, Arti Ostupu, Jāni Vādonu un Krišjāni Zeļģi. Viņi ir apsūdzēti dzejošanā – nodarbē, kuras ”atrautība no realitātes” ir pat bīstama un sabiedrības lielākajai daļai nesaprotama. Tikai tie, kuri ieradīsies, uzzinās tiesas iznākumu, arī to, kurš būs prokurors, aizstāvis un tiesnesis. Tiesas starpbrīdī uzstāsies Dēlis Budēlis. Dzejnieces Liānas Langas rīkotais pasākums sāksies 16. septembrī plkst. 19.00 klubā ”ARTELIS – gandrīz teātris” Blaumaņa ielā 32.

Festivāla pēdējā dienā uzklausīsim jaunos dzejdarus – Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu dalībnieku lasījumus ”E-tika”. E-vielu, e-pastu un e-talonu laikmetā šā gada meistardarbnīcu autori piedāvās savu skatījumu uz mūžīgām vērtībām mūsdienu cilvēka dzīvē. Pasākumu vadīs LA meistars Ronalds Briedis. Lasījumi notiks 17. septembrī plkst. 16.00 J.Akurātera muzejā O.Vācieša ielā 6a. Šajā pašā laikā, plkst. 16.00, Satori radošajā telpā Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2, būs dzejnieces Baibas Bičoles dzejas vakars un tiks atvērts krājums ”Citviet” .

Turpinot tradīciju, arī šogad festivāla ”Dzejas dienas 2011” programmā iekļautas poētiskas , kam šoreiz piešķirts nosaukums ”Leģenda par medusmaizi”. Pasākums noritēs festivāla izskaņā 17. septembrī no plkst. 21.00 līdz 23.00. Sacīkstes veidotas kā izzinoša spēle Rīgas centrā, interesentiem ļaujot pārbaudīt savas zināšanas un atjautību, meklējot atbildes uz dažādiem ar literatūru saistītiem jautājumiem. Tas ir azartisks piedzīvojums 2 stundu garumā, kur svarīga loma ir komandas stratēģijai, atjautībai, erudīcijai. Īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Lai piedalītos sacīkstēs, aicinām līdz 16. septembrim nosūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi dzejasdienas@dzejasdienas.lv ar norādi ”Piedzīvojumu pastaiga”. Pieteikumā jānorāda komandas nosaukums, dalībnieku vārdi un uzvārdi, arī komandas kapteiņa e-pasta adrese un kontakttālrunis. Komandu veido 3 - 4 cilvēki bez vecuma ierobežojuma. Dalība spēlē ir bez maksas.

Poētiskās pastaigas uzvarētāji tiks sveikti festivāla izskaņas pasākumā – Dzejnieku diskotēkā NABAKLAB telpās, Z.A.Meierovica bulvārī 12. Diskotēkas sākums plkst. 22.00, par muzikālo noformējumu rūpēsies DJ Ilmārs Šlāpins un DJ duets SKAZKA no Radio NABA.

Papildu ziņas par pasākumiem pieejamas mājaslapā www.dzejasdienas.lv.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Jauno dzejnieku tiesa ir populārā Dzejas dienu pasākuma ”Klasisks dzejas vakars” desmitgades jubileja. ”Šo gadu laikā Latvijas literatūrā ir ienākusi jauna, daudzsološa dzejnieku paaudze, tādēļ skatuvi atdodam viņiem. Pasākuma forma – tiesa – ir gan atskats uz literārajām tiesām, kuras bija populāras Latvijā 70-ajos un 80-gados, kad karstās diskusijās ”tiesāja” romānu varoņus, gan smaids par tiesas procesiem – surogātiem, kurus šodien miljoniem cilvēku vēro TV ekrānos,” stāsta ”Klasiska dzejas vakara” rīkotāja dzejniece Liāna Langa. ”Tikai tie, kuri atnāks uz pasākumu, uzzinās, kurš būs prokurors, advokāts un tiesnesis.”

”Šodien sabiedrībai šķiet daudz saprotamāk un pieņemamāk, ka jaunieši apgūst banku biznesu. Kādreiz sabiedrības un reliģijas augļošanu ļoti nosodīja, uzskatot to par lielu grēku un negodīgu darbību. Savukārt šodien dzejas rakstīšana tiek uzskatīta par nodarbi, kas ir atrauta no realitātes un aizdomīga, lai gan tā caur valodu vistiešākā viedā nodarbojas ar mūsu apziņu un dvēseli, proti, ar mums. Kādreiz bardi jeb dzejnieki bija svarīgas personas galmos un sabiedrībās, atrodoties nozīmīgu norišu centrā, jo labāk par visiem spēja noformulēt dzīves un notikumu būtību. Velsā šī tradīcija ir spēkā joprojām. Vērtības ir mainījušās, un tas daudz ko pastāsta par pašu sabiedrību, savukārt poēzijas statuss tajā ir kā lakmusa papīra strēmelīte, kura nosaka sabiedrības izglītotības kvalitāti,” uzskata Liāna Langa.

Tiesas sēdes pārtraukumā uzstāsies Dēlis Budēlis.
Pasākums ir bez maksas.

Radošu cilvēku migrāciju, mobilitāti mūsdienās ierasts uztvert kā iespēju, brīvību, izvēli. Tomēr ir valstis un sabiedrības, kurās laikmetīgā kultūra ar tai raksturīgo kritiskumu, izteiksmes brīvību, uzdrošināšanos, ir iespējama tikai emigrācijā. Festivāls SURVIVAL KIT 3 sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 aicina uz sarunu vakaru ”Izdzīvošanas stratēģijas: Mākslinieks. Vara. Migrācija”.

Oksana Gurinoviča ir arhitekte, kas dzimusi Baltkrievijā, dzīvo un strādā Vācijā. Festivālā Survival Kit 3 Oksana Gurinoviča piedāvās savu skatījumu uz baltkrievu laikmetīgo mākslu un (e)migrāciju kā tās būtisku sastāvdaļu lekcijā ”1:1.000.000 Baltkrievu mērogs laikmetīgajai mākslai”. Sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 vakaru turpinās Somijā dzīvojoša uzbeku dzejnieka  lekcija par migrācijas lomu viņa radošajā dzīvē. Vakaru noslēgs diskusija, kurā Oksanai Gurinovičai un Hamdamam Zakirovam pievienosies dzejnieks un esejists, Sergejs Timofejevs no grupas Orbita (http://www.orbita.lv/). Abas lekcijas un diskusija notiks krievu valodā.

Sarunu vakaru sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 organizē laikmetīgās mākslas festivāls SURVIVAL KIT. Saruna notiek festivāla ēkā Ģertrūdes ielā 32, Lasītavā – ieeja uz sarunu bez maksas.

Survival Kit 3 darba laiks 8. – 18. septembrī:
Darbadienās 15.00 – 21.00
Brīvdienās 12.00 – 19.00

Ieeja festivāla izstādē un pasākumos – 1 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem - 0, 50 Ls, ieeja festivāla noslēguma koncertā 3 Ls.

Informācija par turpmākajiem festivāla pasākumiem: www.survivalkit.lv
Survival Kit 3 organizē: Laikmetīgās mākslas centrs, www.lcca.lv

Ik gadu viena festivāla diena tiek atvēlēta dzejai latgaliešu valodā. Arī šogad, 13. septembrī plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 valdīs latgaliešu gars. Pasākumā ”Gostūs pi Raiņa” piedalīsies Anna Rancāne, Valentīns Lukaševičs, Juons Ryučāns, Emileja Kalvāne, Raibīs Suņs u.c. Pasākumā dzirdēsim arī Janīnas Kursītes priekšlasījumu ”Raiņa Latgale”.

Festivālā turpinām iepazīstināt ar citu valstu dzejniekiem. 13. septembrī plkst. 20.00 Ģertrūdes ielā 32 būs publiska saruna ”Izdzīvošanas stratēģijas: vara, mākslinieks un migrācija”. Sarunas vadītājs Sergejs Timofejevs par radošo personu migrācijas tendencēm un tās sekām iztaujās baltkrievu mākslinieci Oksanu Gourinoviču (Oxana Gourinovitch) un Somijā dzīvojošo uzbeku dzejnieku Hamdamu Zakirovu (Khamdam Zakirov). Saruna notiks krievu valodā. Savukārt klausīties uzbeku dzejā būs iespējams trešdien, 14. septembrī, plkst. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē Lāčplēša ielā 25, kur pasākumā ”Ziemeļi–Dienvidi” uzstāsies uzbeku dzejnieks Šamšads Abdulājevs (Shamshad Abdullaev) un jau minētais H.Zakirovs. Abi dzejnieki ir spilgti tā dēvētās Ferganas skolas pārstāvji.

Programmā iekļauti arī vairāki pasākumi, kuros ar lasījumiem uzstāsies Latvijā labi pazīstami un atzīti dzejnieki. Otrdien, 13. septembrī, plkst. 20.00 kafejnīcā TAKA Miera ielā 10 būs iespēja satikt klasiķus Uldi Bērziņu, Juri Kronbergu un Jāni Rokpelni. Ceturtdien, 15. septembrī, plkst. 18.00 sāksies pasākums ”Atvērt nevar aizvērt”, kur ar lasījumiem piedalīsies gada laikā iznākušo dzejas krājumu autori – Amanda Aizpuriete, Anna Auziņa, Gaiķu Māris, Andris Ogriņš, Juris Kronbergs un Eduards Aivars. Klausītājiem būs iespēja ieraudzīt dzejas gada šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās. Pasākums notiks Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā O. Vācieša ielā 19.

Pa dzejas TAKU turpināsim iet arī ceturtdien, 15. septembra vakarā, plkst. 20.00. Uz VEF jumta Ūnijas ielā 8 k-7 (ar ieeju no Bērzaunes ielas) savus darbus lasīs Edvīns Raups, Ērika Bērziņa, Inga Ābele un Kārlis Vērdiņš. Vakaru papildinās vēl kāds patīkams mirklis – žurnāla ”Latvju Teksti” balvu par labāko dzejas krājumu saņems dzejniece Anna Auziņa. Viņas grāmata ”Es izskatījos laimīga” iznākusi apgāda ”Mansards” paspārnē.

Pilna festivāla programma un arī papildu informācija par pasākumiem un viesiem pieejama mājaslapā www.dzejasdienas.lv.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Tad piekļauj mani sev ciešāk
Un nelaid mani prom,
Lai jūtu Tavus sirdspukstus
Un dzirdu Tavu elpu.

Kad dziesmas pēdējās taktis skanēs
Sniedz man mūsu dejas atvadu skūpstu...

To, ka es ilgošos
Pēc Tevis.
Par Tevi
Domāšu
Katru mīļu brīdi,
Katru stundu,
Katru minūti,
Pat katru sekundi.

Tu būsi manās domās,
Jo aizmirst Tevi
Es nevaru.
Un nevarēšu
Tikmēr, kamēr vien eksistēšu,

Jo vairāk es nedzīvoju.
Es tikai
Eksistēju.
Bez Tevis
Tikai eksistēju.

Es skatīties cenšos uz tiem
ar skatienu vienkāršu un tīru,
jo īstenā gaismā, bez
uzsārņojumiem liekiem,
ir patiesa apkārtējā dzīve

.....................

Es reizēm naktīs ceru,
ka aizmigsi tu ātrāk par mani,
Lai būtu tā:
ka kopā ar sapņu eņģeļiem es veru
vaļā durvis uz sirdspukstiem
taviem..., nakts klusumā,
kuri tad blakus man
savu elpu rod.

 

Tie vēsta kaut ko par jūsmām
Kuras raisa tavs kautrīgais skatiens sāņus
Jo tu dzirdi, kā es satraucies
Par tavu daili tev saku, ka
tā ir kā garša
Salda un maiga
tā ir kā smarža
Tīra un svaiga
Tā ir kā Melleņu pīrāgs –
Tava daile...
Tas gards un manī mīt bailes,
Ka tā diena nepienāks,
Kad mellenes un krēms klās
Mūsu skaistās pasaules...
Tad pie Operas kolonnām sāks
Snigt ne tikai decembrī;
Tas būs brīnums...,
Jo snigs vasarā un arī septembrī

Pūdercukurs uz melleņu pīrāga...

Un tā vien šķiet,
ka vienas krāsas tapetes izvēlēties
mums abu mūžīgā nelaime tiek –
mēs runājam, ne sarunājamiem...,
tāpēc domājam, ka redzam
vienu krāsu – sirdij tuvāko.

Un par cik mūsu krāsu prizma
top visu laiku gaismā vienā,
un, ja tā gaisma ir mūsu saule,
kura tik viena ir,
kas vārdu – tapešu rūpnīcā
galveno ražošanas enerģiju dod,
tad nav brīnums nekāds –
daltonisma toņi uz tapetēm rod
vietu, kā pleķi nedzēšami...

(Skumja nopūta)
Kaut nekad mēs nebūtu sarunājušies...

Tavs viens vārds,
Es atkal nosarkstu...

Tu, un tavs mainīgais skatiens...
Vai tiešām tā tikai draudzība?