No baznīcas braucot, Ziemassvētku vakarā

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit virs zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu!
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.

/dzejoļa autors Jānis Poruks/

7 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Vineta (vinxa2005

inbox.lv) komentēja 17.12.2008. 18:23:29

Ļoti skaists dzejolis. Tākā mēsšo dziedājām kā kora dziesmu pagājušos Ziemassvētkos, viegli atcerēšos. :)

Alīna (alina.daija

gmail.com) komentēja 24.11.2009. 14:10:11

Manuprāt, viens no skaistākajiem Ziemassvētku dzejoļiem, kāds ir uzrakstīts! Visi to zin un līdzi dziedāt prot..

japu (ycn) komentēja 18.12.2009. 16:58:07

labs

Jānis (Silke21

inbox.lv) komentēja 23.12.2009. 16:23:46

es iemacijos man patika

alise komentēja 23.12.2009. 18:53:34

skaisti

Anna komentēja 04.12.2010. 18:13:49

neatkārtojams dzejolis nienkārši super

katte komentēja 11.12.2010. 17:35:46

Skaistāku dzejoli neesmu lasījusi!!! :)

Komentāra pievienošana