dzejolis.lv - apsveikumi un dzejolīši: Apsveikumi Dzimšanas dienā

Dzīves baltās dienas

Wed, 04 Nov 2009 20:46:22 +0000

Dzīves melnās dienas
liek dvēselei
cietā gliemeža
čaulā tīties,
nejūtīgie un pārlieku
ziņkārīgie,
lai tur nespētu
ieskatīties.

Dzīves baltās dienas
savukārt
atver aizslēgtos
logus un durvis,
vienā mirklī ļauj
piedzimt brīnumam,
kurš tev spārnus
iedod kā burvis.

Lai Tev vairāk
balto kā nebalto,
dienu turpmāk
dzīvojot būtu, lai tās zelta
guldeņos pārtaptu,
un no draugiem
cīruļu vieglumu
saviem nākošiem
gadiem gūtu!

Viena vienīgā pasaulē

Wed, 04 Nov 2009 20:42:29 +0000

Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē - Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu;

Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būtu laimīga.

Pasaule pasaulē

Sun, 04 Oct 2009 20:34:42 +0000

Pasaule mana brīžiem ir kā kurmja ala:
Roc dziļāk, tiec tālāk,
Jo dziļāk, jo labāk.
Tikai roc un neskaties,
Lai nav tā, ka smilšu krāsas sabīsties.

Un pasaule mana brīžiem ir kā koša sala.
Tā ir zilo ūdeņu skavā
Neskartā zemes malā.
Tā ir gaiša un laba,
Tā ir cerību daļa,
Bet tās piepildījums –
Tā ir mana vara.

Albumā

Mon, 11 May 2009 20:07:44 +0000

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlet, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.

Dzīve!

Sat, 14 Mar 2009 15:28:27 +0000

Dzīves ritums daudziem ir garš,
Dzīves ritums daudziem ir īss.
To kā tas norit nosaka viņš,
Nosaka viņš, kam tas pieder.

Pamazām jūtot vēlmi dzīvot un mīlēt,
Viņš vēlas tapt mīlēts un laimi just.
Ko dzīves gājumā ģimene dod,
Lai arī kā necenstos tu iemājo to

Sajūtu laimi un apkārtējo.

Ejot gadiem un dzīvei augot,
Aug arī tava sirds.
Tā iemājo labo un skaisto
Un reizēm arī nelāgo.

Bet reizēm tas dzīves ritums
Ir tas, kas tev iemāca pareizi dzīvot
un just.

Vēlējums

Tue, 03 Mar 2009 22:17:12 +0000

Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?

Tāles

Wed, 25 Feb 2009 20:29:40 +0000

Mēs zinām it labi: tas tikai tā liekas,
ka tālumā zeme ar debesīm tiekas.
Bet diez' kādas burvības apmulsināti —
pēc debesīm tālē tik tiecas mums prāti.

Jau bērnības miglā turp traucamies,
caur sapņiem, kā magonēm, maldoties.
Turp traucam, kad tuvu pie mūža gala.
Tak sprīdi nav tuvāku debesu mala.
Bet tomēr arvien vēl jo skaistākām ainām,
ar pilīm un torņgaliem pasakainiem,
ar baltbērzu birzēm tā viļ mūs un sauc,
un sirds kā bez jēgas uz priekšu tik trauc.
Uz priekšu, uz priekšu! Kas nespēj — lai krīt,
kaut rinda jau pašam — ne šodien, tad rīt.
Uz priekšu, uz priekšu! Vēl atlicies brīd's:
lūk, debess tepat, kā zils taurenīts trīc!

Tā traucam un skrienam un — laimīgi esam,
jo sapni par debesīm krūtīs sev nesam.

Pavasara dziesma

Sun, 22 Feb 2009 20:26:58 +0000

Augšā, augšā,
Nesnaud ilgi!
Dzīve sauc,
Kalni zilgi.

Strauti čalo,
Lapas plaukst,
Putni lido,
Niedras čaukst.

Airi tver −
Straumē nāc.
Dzīves upe
Garām krāc.

Marko Polo

Mon, 16 Feb 2009 20:02:35 +0000

Tev priekšā
kontinents, kam
kartē nav pat kontūru.

Šai lielā nezināmā,
kam nav ārpuses, nav malu.
Tu dodies iekšā kā uz zemes galu.

Un karavāna sakustas:
viss Tev vēl priekšā.

Ir tuksneši,
ir mākoņaini kalni,
ir lielas upes, dziļas aizas,
un šaubas Tevi māc, māc bailes.

Ceļš atpakaļ sen zudis:
karavāna kustas,
ved Tevi iekšā.

Viss priekšā.

Tad pēkšņi −
nekad vēl
nesapņoti sapņi,
brīnumainas pilsētas
un palasti un pagodas,
un cilvēki, kas tajās dzīvo.

Un nu Tev pietiks visam mūžam
brīnīties un nedzirdētus stāstus stāstīt
par zemes galu, kam nav āra, viss tik iekšā ...

Vēl karavāna kustas − it viss vēl tikai priekšā.

Iesmel sevī jauno!

Mon, 16 Feb 2009 19:41:49 +0000

Tāles klusi iesaucas,
dažkārt pat auro,
nāc Tu, gatavs lidot,
skriet vai iet,
kas esi šīs pasaules
dzemdēts.

Tā balss, kas mūs visos
velk un vilina
aiz paugura,
aiz upes loka
zem tāliem lietus mākoņiem
tur, kur šķietami apaļojas
apvārsnis,

kur mūsu pēdu ieraksts
nav vēl justs,
un zemapziņā, atmiņās
tas, kas būs,

vēl nav,

sliecies pretī,
tausti, acīm aizvērtām,
un ieņem sevī, apskauj
to, kas tevī atvēries
jau šaipus
paugura,
upes loka
zem tālā, tuvā mākoņa
jau esi Tu, gaismā,

acīm atvērtām –
Iesmel sevī jauno!

Ko katrs māca

Sat, 14 Feb 2009 21:34:53 +0000

Māca mākonis savaldīties,
Dusmoties- negaiss un krusa.
Ko māca man rasa no rīta?
Sakrāt mirdzumu tumsā klusi.

Sniegs un sals. Tie ir gleznotāji,
Dubļiem baltākas drānas iedod.
Piedzimst cālis uz kājelēm vājām,
Paaugas, māca man dziedāt.

Sūdzēties iemāca vārna.
Spītību- vāvere kokā:
Lidot, kaut arī nav spārnu,
Lidot un nedoties rokā!

Būt

Sat, 14 Feb 2009 20:35:17 +0000

Vienkārši būt,
Bez nopelniem,
Ko darbā vai
Sasniegumos gūt.

Būt
Kā rasai, kas
Saulē atmirdz
Kā dārgakmens
Un ātri žūst.

Būt
Kā upei
Augstu kalnos,
Kas pārgāzēs
Traucoties plūst.

Būt,
Baudīt vēju
Lietu un sauli...
Un savu –
Kaut mazo pasauli.

Tāda es esmu

Sat, 14 Feb 2009 20:27:48 +0000

Tik jautra kā burbuļu avotiņš,
Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš -
Jā, tāda es esmu - To zinat!
Nu nākat un manu mīklu minat!

Starp ikdienas rūpju skārieniem,
Starp pārdzīvotiem uzskatiem,
es esmu kā roze starp rāceņiem,
Kā uguns starp sausiem žagariem -
Jā, tāda es esmu - to zinat!
Nu nākat sev pirkstus apdedzinat!

Dzīve tu esi

Sat, 14 Feb 2009 20:09:42 +0000

es esmu beidzis vākt būtnes kuras spīd
dzīve jau tā ir bijusi pietiekami gara

viņai vēl vienu reizi jāpavīd
sudrabā zeltā un varā

dzīve tu esi tik neapstarota
dzīve tu esi garām

vai tu vēlreiz neatkārtotu
ceļmalu pilnu ar skarām?

jā taisnība tas viss ir gaistoši
bet neizsakāmi saistoši
atrasties gaistošā varā...

Meklēšanā ir viss

Thu, 12 Feb 2009 21:54:26 +0000

Meklēšanā ir viss.
Atrašana –––––– zaudēšana?
Meklēšanā ir viss.
Atrodi klusumu,
kliedz!

Atrodi mieru,
trako!
Atrodi Dievu,
ardievojoties.
Meklēšanā ir viss.

Tā vai tā

Thu, 12 Feb 2009 21:47:32 +0000

Bailēs
neērti kailā
dzīvība apvelk laika gliemežvāku,
staigā drošāk,

bet
cietajām robežām pāri
ārā no ierastā
kādreiz tiecas tā, kāri

sapņo par dzīvi, kas pāri
iet gadu un dienu
vieglajiem žogiem.

Garām nepaiet

Thu, 12 Feb 2009 21:40:50 +0000

Mēs nevaram noteikt
ne laiku nedz vietu,
saulei kur tecēt,
mēnesim skriet,

un tas jau nav vajadzīgs,
ja varam viens otram
pasaulē gaŗām nepaiet.

Pati

Thu, 12 Feb 2009 21:32:28 +0000

Es esmu pati...
savā vietā.
Naktī,
zem zvaigznēm un mēness –
pār ezeru kokļu spēlē –

Dienā
zem saules
pie puķēm.
Bez –
iemesla domāt –
Es pati savā vietā.

Šodien ir mana diena.
Es varu slinkot.
Mana minūte,
cik garu to vēlos.

Es esmu īsta –
es pašlaik nevalkāju savu masku.
Nav mēneša,
nav dienas,
nav gada ―
Tikai šodiena.

Mana telpa
bez sienām –
kaut kur,
kaut kad.........

Nepieciešamība

Wed, 11 Feb 2009 21:49:53 +0000

Laužos es
kā ledus uz jūŗu –
uz manu nepieciešamību:
peldēt

Laužos es
kā avots uz straumi –
uz manu nepieciešamību:
saplūst

Laužos es
kā teka uz ceļu –
uz manu nepieciešamību:
iziet

Laužos es
kā vārdi uz ausīm –
uz manu nepieciešamību:
pateikt

Laužos es
kā asni uz sauli –
uz manu nepieciešamību:
nobriest

Laužos es
kā raža uz pļauju –
uz manu nepieciešamību:
kalpot

Laužos es
no sevis uz Tevi –
uz manu nepieciešamību:
mīlēt

Ir vērts

Wed, 11 Feb 2009 21:45:00 +0000

...un vilnis nejautā, vai sašķels tas reiz klinti
kas krūti vareno ikreiz tam pretī griež
vai sabrukt nāksies nevarīgos šļakstos
un atkāpties – no gala visu sākt

Vai putni zina lidojuma briesmas
kad sena dziņa spārnos celties liek?
Lai daudzi nesasniegs vairs iecerēto krastu
bet citi – citi tālo ceļu veiks

Ja reizēm, rindas rakstot, pagurst roka
tu jautā sev: vai tas kam vajadzīgs ...
Ir vajadzīgs, kamēr vēl kaut vai viena
kaut viena sirds no tā sev prieku smeļ.

dzejolis.lv - apsveikumi un dzejolīši: Apsveikumi Dzimšanas dienā

Dzīves baltās dienas

Dzīves melnās dienasliek dvēseleicietā gliemežačaulā tīties,nejūtīgie un pārliekuziņkārīgie,lai tur nespētuieskatīties.

Viena vienīgā pasaulē

Kaut kur ir pļava -Viena vienīgā pasaulē - Tava!Naktīs viņa Tev sapņos smaržoUn rītos vēl ilgi uz lūpāmJūti medus garšu;

Pasaule pasaulē

Pasaule mana brīžiem ir kā kurmja ala:Roc dziļāk, tiec tālāk,Jo dziļāk, jo labāk.Tikai roc un neskaties,Lai nav tā, ka smilšu krāsas sabīsties.

Albumā

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;Tā sirds sāk mīlet, ko tu uzlūko.Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -Es tev vairs dāvāt nevaru neko.

Dzīve!

Dzīves ritums daudziem ir garš,Dzīves ritums daudziem ir īss.To kā tas norit nosaka viņš,Nosaka viņš, kam tas pieder.

Vēlējums

Lai mērķus tādus sev spraužam,Ko sasniegt bez mūžības spēj.Lai dzīvojot rozes tik laužam,Ko palīdz, kad asaras sēj?