Dzejniece Ērika Bērziņa stāstīs par poētisku ekskursiju ”Ceļojums ar dzejniekiem” pa Arkādiju, Torņakalnu, Āgenskalnu un Dzegužkalnu, kurā piedalījušies zināmākie jaunās paaudzes (un ne tikai) dzejnieki, kā arī dalīsies iespaidos par Ineses Zanderes organizētajiem dzejas kapusvētkiem Mārtiņa kapos, kuros ar dzejas un prozas lasījumiem piedalījās Daugavas kreisajā krastā dzīvojošie literāti. Autore lasīs savus dzejoļus, kas sacerēti, iedvesmojoties no Pārdaugavas vides un cilvēkiem.

Dzejniece Ērika Bērziņa (1977) studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, strādājusi par redaktori ”Latvijas enciklopēdijā”, izdevniecībā ”Valters un Rapa”, žurnālā ”Cosmopolitan”, kopš 2010. gada – galvenās redaktores vietniece žurnālā ”Mans Mazais”.

Ērika Bērziņa publicējas kopš 2001. gada, pirmais dzejoļu krājums ”Ziemeļu lapsa” iznācis 2006. gadā. Piedalījusies vairākos starptautiskos dzejas festivālos Austrijā un Itālijā, dzeja publicēta angļu valodā jauno autoru dzejas antoloģijā ”Bridges”. Organizējusi vairākus starpdisciplinārus kultūras pasākumus, iesaistās kultūras projektu īstenošanā. Kopš 2004. gada – Dzejas dienu pasākuma ”Ceļojums ar dzejniekiem” kuratore.

Ieeja bez maksas.

Projektu atbalsta VKKF, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, izdevniecība ”Neputns”, radošā apvienība ”W-2 art” un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Projekta kuratore Elvīra Bloma.

”Vārda Vibrācijas” ir neatkarīga organizācija, kas atbalsta pašmāju māksliniekus un ir par dzejas aktualitāti un pieejamību, tādejādi meklējot jaunus veidus kā to nodot 21.gadsimta cilvēkam tā, lai dzeju varētu sadzirdēt arī ārpus muzeju un bibliotēku sienām.

Urbānā, ērtā, visiem pieejamā vidē satiekas dzeja, mūzika, tehnoloģijas un video, veidojot kopīgu peformanci mijiedarbībā. Tā ir enerģija, ko veido dzejnieki, mūziķi, vizuālās projekcijas un klausītāji, savienojoties vienā organismā. Tā ir dzejas audiovizuālā rezonanse.

Savu dzeju lasīs Inga Gaile un Edvīns Raups, bet apvienības ”Orbīta” pārstāvji uzstāsies ar dzejoļiem krievu valodā. Lasījumus muzikāli pavadīs ”Jāņa Ruņģa klātbūtne” un video projekcijas, kuras, ietekmējoties no autoru iesūtītajām dzejoļu kopām, mākslinieki veidojuši jau iepriekš, bet apvienība ”komuna7” demonstrēs VJ projekcijas, kas tiks veidotas uz vietas. Otrajā lasījumu daļā Toma Treiberga, Ērikas Bērziņas, Ivara Šteinberga un Henrika Eliasa Zēgnera lasīto dzeju ar progresīvi elektronisku skanējumu savienos Mr.Myster un DJ Krii.

Vakaru gaitā dzejas transformācija dziesmā - dažādu pazīstamu dziesminieku izpildījumā. Dzejas un mūzikas apvienošanās spēku klausītājiem sniegs Imants Daksis, Māra Upmane – Holšteina, Mikus Straume un Didzis Bordo.

Noslēgumā visi laipni aicināti piedalīties Ilmāra Šlāpina vadītajā diskusijā par ”dzejas transformāciju”, lai atbrīvotā gaisotnē ar dzejniekiem, dziesminiekiem, kā arī aicinātajiem viesiem -dzejnieku un dziesmu tekstu autoru Jānis Elsbergu, dzejas slamu vadītāju Mixmaster A.G. un populārās mūzikas autoru Goran Gora - apspriestu dzejas pieejamību, aktualitāti un jaunas metodes, kas vārda vibrācijai ļautu ātrāk sasniegt dzirdīgas ausis. Pēc diskusijas savu versiju par dzejas transformāciju rādīs Mixmaster A.G. ar domubiedriem.

Izskaņā turpināsim sarunas un svinīgi noslēgsim dzejas dienas ar ”Omas Briljanta istabas” piedāvātajiem gardumiem un DJ apvienību ”Can Say Yes Can Say No”.

Mūs var atrast:
www.facebook.com/DzejasRezonanse
twitter.com/varda_vibracija

Ieeja brīva.

Dalībnieki, kas iepriekš pieteikušies sacīkstēm, sacentīsies divās vecuma grupās (no 12 līdz 15 gadiem un no 16 līdz 19 gadiem). Sacīkstes norisināsies trijās kārtās, pirmajās divās kārtās dalībnieki lasīs iepriekš sagatavotus dzejoļus, bet trešajā kārtā dalībnieki izmēģinās spēkus dzejas improvizācijā, turpinot sacīkšu vadītāja dotu dzejas rindu. Pirmajā kārtā dalībnieki priekšnesumu var papildināt ar skatuviskiem elementiem.

Dzejas sacīkšu žūrijā darbosies žurnāla Latvju Teksti redaktors Jānis Ozoliņš, interneta žurnāla Satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins un mākslas telpas Totaldobže organizēto dzejas sacensību vairākkārtējs uzvarētājs, dzejnieks Toms Treibergs.

Visu dalībnieku darbi tiek publicēti Rakstniecības un mūzikas muzeja mājas lapā. Vecāko skolēnu grupas uzvarētājs kā balvas saņems iespēju piedalīties Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcās dzejnieka Ronalda Brieža vadībā, kā arī publikāciju žurnālā Latvju Teksti. Jaunākās skolēnu grupas uzvarētājs varēs skoloties meistardarbnīcā pie dzejnieces Ivetas Ratinīkas, un viņa dzeja tiks publicēta interneta žurnālā Satori.lv. 2. un 3. vietas ieguvēji saņems Rakstniecības un mūzikas muzeja balvas.

Ieeja Dzejas sacīkstēs – bez maksas.

Ar mainīgu intensitāti gadu gaitā, dzejas svētki Latvijā šogad tiks svinēti jau 48. reizi. Oficiālajā ”Dzejas dienu 2012” programmā iekļauti gan tradicionālie pasākumi, gan vairāki jauninājumi, liekot uzsvaru uz jaunām sadarbības formām.

Kā pirmie, atklājot festivālu 6. septembrī, gaidāmi metafiziskās dzejas lasījumi ”Svētceļojums” saieta namā ”Vijoļšķūnis”, kam sekos ”Dzejas meditācija” Krišjāņa Barona muzejā. Ar Latvijas dzejas gada jaunumiem būs iespējams iepazīties 7. septembrī Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā pasākumā ”Atvērt nevar aizvērt”, kur notiks jaunākās publicētās dzejas lasījumi. Dzejas krājumi kopš 2011. gada ”Dzejas dienām” iznākuši Rutai Štelmaherei, Ingai Gailei, Arvim Vigulam, Dainai Sirmajai, Leonam Briedim, Ingmārai Balodei un Annai Fomai. Sadarbībā ar apgādu ”Mansards” festivāla laikā tiks atvērti vēl divi dzejas krājumi – Annas Fomas ”Jaunā Vāgnera klusēšana” 10. septembrī un Ingmāras Balodes ”alba” 15. septembrī.

”Dzejas dienas” sadarbosies ar citiem šajā laikā notiekošiem festivāliem. Kopā ar mūsdienu kultūras forumu ”Baltā nakts” 8. septembrī Esplanādē būs atrodama ”Baltās nakts dzejas un mūzikas skatuve”, kur uzstāsies atpazīstami un mazāk zināmi dzejnieki un mūzikas grupas. Savukārt, ”Teātra bāra” jaunajā zālē tekstgrupa ”Orbīta” piedāvās performanci ”Slow Show FM”. Ar ”Rīga 2014” atbalstu Esplanādē no 7. līdz 9. septembrim atkal darbosies grāmatu maiņas telts, uz kuru cilvēki aicināti nest savas jau izlasītās grāmatas un iemainīt tās pret citām. ”Baltās nakts” laikā telts būs pieejama līdz pat plkst. 4 rītā. Savukārt, sadarbībā ar festivālu ”Survival Kit”, tiks prezentēts tekstgrupas ”Orbīta” projekts ”Dzejas kartogrāfija. Rīgas dzejas karte”.

Festivāla programmu šogad iezīmē jaunu ideju un formu meklējumi. Jau minētajos tekstgrupas Orbīta pasākumos dzeja tiks savīta ar video projekcijām, vizualizācijām, skaņām, sasaistot formu ar pilsētas ģeogrāfiju. Otrs jauninājums Latvijas dzejas ainā ir divdzejas audiovizuālais projekts ”Dzejaslode. Krāsas” . Astoņpadsmit Latvijas dzejnieki ir aicināti gatavot sadarbības dzeju, kas tiks prezentēta 12. septembrī. Tā ir īpaša dzejas tehnika, kurā vairāki autori kopīgi gatavo vienotu dzejoli. Pasākumā Pēterbaznīcā piedalīsies arī jau pieredzējuši sadarbības dzejas autori – japāņu dzejniece Joko Danno (Yoko Danno) un amerikānis Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins).

Arī ”Dzejas dienu” aktīvajā sadaļā – poētiskajās orientēšanās sacīkstēs ”Medusmaizes stāsts” tiks izmantotas jaunas izpausmes formas. Sacensībās, sekojot audiostāstam, būs jāmeklē latviešu dzejnieku atdusas vietas Rīgas kapsētās. Ar šo pasākumu, kas notiks 9. septembrī, festivāla organizatori vēlas atgādināt par nemirstīgajām vērtībām Latvijas dzejā.

Netiks piemirsti arī tradicionālie festivāla pasākumi. Klasisks dzejas vakars, kam dots nosaukums ”Ziedi Daugavai”, norisināsies uz Daugavas dambja starp krogu ”Meidrops” un laivu piestātni Ikšķilē. Ārpus pilsētas izies arī ”Ceļojums ar dzejniekiem” – šogad literārie klejojumiem notiks Rāmavā.

Pēc divu gadu pauzes, Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī dzejnieki un dzejas mīļotāji pulcēsies Esplanādē. Pasākumā ”Latviešu dzejas maratons” piedalīsies , Aivars Eipurs, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Leons Briedis, Ingmāra Balode, Anna Auziņa un Uldus Bērziņš.
Visa festivāla garumā dažādos pasākumos piedalīsies ārvalstu viesi – Krievijas dzejnieki Staņislavs Ļvovskis (Станислав Львовский) un Nastja Deņisova (Настя Денисова), Sabina Mesega (Sabina Messeg) no Izraēlas, Samira Negruše (Samira Negrouche) no Alžīrijas un katalāniešu dzejnieks Ilari de Kara (Hilari de Cara).

Ar pilnu pasākumu programmu Rīgā iespējams iepazīties ”Dzejas dienu 2012” mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Drīzumā lapā tiks publicēta apkopotā informācija par ”Dzejas dienu” satelītpasākumiem visā Latvijā.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Patiesāko dzejnieku vakars ar akustiskiem priekšnesumiem un fantastisku atmosfēru. Piedalās: Julien Wolf, Vilcēns Kārlis, Lotte Vilima, Kristorfers Rītausma, Iza, Arnis Aumeisters, Henriks Eliass Zēgners, Luīze Lismane, Jānis Briedis, Zane Šturme, Santa Anna, Speiss (Ints Ķergalvis), Ivars Šteinbergs, Morisons, Iveta Ratinīka, Egils Stojans, Ilana, Kristīne Daukšte, Valts Vilemsons u.c.

Ieeja - bezmaksas.

Vairāk informācijas:
www.leningrad.lv/jaunumi/

Latvijas Rakstnieku savienības biedru un domubiedru sarakstos atrodamie dzejnieki oktobra bērni, kas jau piekrituši piedalīties, ir Inga Ābele, Valdis Bisenieks, Daiga Lapāne, Rudīte Losāne, Agnese Rutkēviča, Madara Rutkēviča, Valdis Rūmnieks, mīļi gaidām kā dalībniekus arī pārējos dažādu paaudžu oktobrī dzimušos dzejniekus, kuru kontaktinformācija un dzimšanas datumi mums varbūt nav bijuši pieejami.

Atkarībā no sanākušo dzejnieku skaita var tikt noteikts lasījumu laika limits. Aicinām jebkuru klātesošo īsi pieminēt tos oktobrī dzimušos dzejniekus, kuru vairs nav mūsu vidū, nolasot vienu sev tuvāko šī dzejnieka dzejoli.

Pacentīsimies kopīgi nosvinēt dzimšanas dienu, priecāsimies arī par līdzatnestiem gardumiem. 29. novembrī gaidāms līdzīgs novembrī dzimušo dzejnieku pasākums.

Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi. Mīļi gaidīti visi interesenti.

Sīkāka informācija:
Idejas autore Agita Draguna, agita@satori.lv
Muzeja vadītāja Gaida Jablovska, gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

Par balvas laureātiem šo gadu laikā kļuvuši - dzejnieks Jānis Rokpelnis, aktieris Imants Skrastiņš, fotogrāfe Māra Brašmane, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejnieks Uldis Bērziņš, literatūras zinātniece Andra Konste un citi. Vakar žūrijas komisija izskatīja šāgada nominācijai iesniegtos projektus. Dzejnieka jubilejas gadā Aleksandram .Čakam un Rīgai veltītos darbus žūrijas vērtējumam iesnieguši 14 autori un kolektīvi. Čaka balvai nominēts Valda Rūmnieka un Andreja Miglas biogrāfiskais romāns ČAKS, Aivara Vilipsona SUMPURŅA SUNETI, Vinetas un Daces Leimaņu mācību filmas ALEKSANDRA ČAKA MUZEJS un BOHĒMA, Liepājas teātra izrāde SPĒLĒ, SPĒLMANI!, Uģa Brikmaņa režijas darbs pie lielkoncerta MEISTARS. DZIESMA. LEĢENDA, Aleksandra Čaka dzejas izlase SPOGUĻI krievu valodā, Sergeja Moreino tulkojumā, Pēra Nīlsena ČAKA DZEJAS IZLASE dāņu valodā, Ērika Grigolijas Čaka poēmas MŪŽĪBAS SKARTIE tulkojums gruzīnu valodā, Valda Lūriņa un Andreja Miglas dzejas un tēlojumu iestudējums RīGA, MANA RĪGA Radioteātrī, Māra Bērziņa romāns TITĀNA SKRŪVES, Māras Izvestnijas veidotā bibliogrāfija ALEKSANDRS ČAKS, Līgas Knēziņas grāmata SMS, mākslinieces Vinetas Kaulačas urbāno darbu sērija un Aleksandra Čaka dzejas, dziesmu CD un dzejoļu grāmata DOMĀS PAR TEVI, izdevējs - Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs un Iveta Mielava Upe tuviem un tāliem.
Žūrijas komisijas pārstāvis dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš norāda, ka nominēto projektu vidū ir saturiski un stilistiski ļoti atšķirīgi darbi, lai gan viņš šai sarakstā labprāt visos žanros būtu ieraudzījis vairāk novitātes.

Kāpēc nav neviena arhitektūras projekta, kas pārsteigtu ar savu oriģinalitāti, kāpēc nav pilsētvides objektu, kas visvairāk saistīti ar Čaka vidi- pilsētu un viņa dzejisko domāšanu? Man gribētos balvai nominētajos darbos redzēt ietilpīgāku Rīgas tēla interpretāciju.

10. oktobra sēdē žūrijas komisija vienojās par balvas laureātiem visās nomināciju kategorijās. Žūrijas komisijas darbā šogad piedalās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un Kultūras .pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita, literatūras zinātniece Andra Konste, dzejnieks Edvīns Raups, dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, arhitekts Gundars Vērpe, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktora vietniece Solvita Lapiņa, Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Dzejnieka 110. dzimšanas dienu un Čaka biedrība atzīmē ne tikai ar Aleksandra Čaka balvas pasniegšanu. 20. oktobrī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks dzejnieka daiļradei veltīta zinātniska konference. Plks.16.00 izstādes Aleksandra Čaka darbu retie izdevumi atklāšana.

Čaka balvas pasniegšanas ceremonija notiks Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 26. oktobrī 19.00 Tuvāka informācija www.cakamuzejs.lv

PIEDĀVĀ RĪGAS KULTŪRAS IESTĀŽU APVIENĪBA
www.kulturasapvieniba.riga.lv
 

28. septembrī plkst. 18.00 notiks tikšanās ar dzejnieku Leonu Briedi. Sarunu vadīs Ieva Ķīse.

Šogad vēl plānotas sarunas ar Inesi Zanderi, Annu Žīguri un Jukku Rislaki, un Andri Kolbergu.

Ieeja bez maksas.

Muzejs atvērts: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905, 67614015vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.vaciesamuzejs.lv un www.memorialiemuzeji.lv

Latvijas Rakstnieku savienības biedru un domubiedru sarakstos atrodamie dzejnieki septembra bērni, kas jau piekrituši piedalīties, ir Lija Brīdaka, Inga Deksne, Gaiķu Māris, Katrīna Kuduma, Milena Makarova, Ivars Šteinbergs, Arnis Žikars, mīļi gaidām kā dalībniekus arī pārējos dažādu paaudžu septembrī dzimušos dzejniekus, kuru kontaktinformācija un dzimšanas datumi mums varbūt nav bijuši pieejami.

Atkarībā no sanākušo dzejnieku skaita var tikt noteikts lasījumu laika limits. Aicinām jebkuru klātesošo īsi pieminēt tos septembrī dzimušos dzejniekus, kuru vairs nav mūsu vidū, nolasot vienu sev vistuvāko šī dzejnieka dzejoli.

Pacentīsimies kopīgi nosvinēt dzimšanas dienu, priecāsimies arī par līdzatnestiem gardumiem. 25. oktobrī gaidāms līdzīgs oktobrī dzimušo dzejnieku pasākums.

Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi. Mīļi gaidīti visi interesenti.

Darba nedēļas noslēgumā – piektdien, 16. septembrī, plkst. 17.30 kultūras bārā ”Sapņi un kokteiļi” gaidāmi latviešu dzejas antoloģijas angļu valodā ”Six Latvian Poets” atvēršanas svētki. Izdevums vēsta par jaunāko latviešu dzeju angliski lasošajai auditorijai. Grāmatā ar apjomīgām dzejoļu kopām pārstāvēti jaunākās paaudzes dzejnieki: Anna Auziņa, Ingmāra Balode, Agnese Krivade, Marts Pujāts, Māris Salējs un Kārlis Vērdiņš. Pasākumā piedalīsies antoloģijā pārstāvētie dzejnieki, grāmatas sastādītāja un atdzejotāja Ieva Lešinska, dzejnieks Juris Kronbergs, arī apgāda ”Arc Publications” (Lielbritānija) pārstāvji Andžela Džārmena (Angela Jarman) un Tonijs Vords (Tony Ward). ”Arc Publications” ir viens no prominentākajiem dzejas un tulkojumu izdevējiem Lielbritānijā.

Piektdienas vakarā arī viens no Dzejas dienu centrālajiem pasākumiem – Klasisks dzejas vakars, kam šogad dots nosaukums ”Jauno dzejnieku tiesa”. Šogad pasākums atzīmē 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā Latvijā ir ienākusi jauna dzejnieku paaudze, tāpēc uz Jauno dzejnieku tiesu aicināti autori, kuriem jau iznākušas pirmās grāmatas – Ivetu Ratinīku, Alisi Zariņu, Arvi Vigulu, Arti Ostupu, Jāni Vādonu un Krišjāni Zeļģi. Viņi ir apsūdzēti dzejošanā – nodarbē, kuras ”atrautība no realitātes” ir pat bīstama un sabiedrības lielākajai daļai nesaprotama. Tikai tie, kuri ieradīsies, uzzinās tiesas iznākumu, arī to, kurš būs prokurors, aizstāvis un tiesnesis. Tiesas starpbrīdī uzstāsies Dēlis Budēlis. Dzejnieces Liānas Langas rīkotais pasākums sāksies 16. septembrī plkst. 19.00 klubā ”ARTELIS – gandrīz teātris” Blaumaņa ielā 32.

Festivāla pēdējā dienā uzklausīsim jaunos dzejdarus – Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu dalībnieku lasījumus ”E-tika”. E-vielu, e-pastu un e-talonu laikmetā šā gada meistardarbnīcu autori piedāvās savu skatījumu uz mūžīgām vērtībām mūsdienu cilvēka dzīvē. Pasākumu vadīs LA meistars Ronalds Briedis. Lasījumi notiks 17. septembrī plkst. 16.00 J.Akurātera muzejā O.Vācieša ielā 6a. Šajā pašā laikā, plkst. 16.00, Satori radošajā telpā Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2, būs dzejnieces Baibas Bičoles dzejas vakars un tiks atvērts krājums ”Citviet” .

Turpinot tradīciju, arī šogad festivāla ”Dzejas dienas 2011” programmā iekļautas poētiskas , kam šoreiz piešķirts nosaukums ”Leģenda par medusmaizi”. Pasākums noritēs festivāla izskaņā 17. septembrī no plkst. 21.00 līdz 23.00. Sacīkstes veidotas kā izzinoša spēle Rīgas centrā, interesentiem ļaujot pārbaudīt savas zināšanas un atjautību, meklējot atbildes uz dažādiem ar literatūru saistītiem jautājumiem. Tas ir azartisks piedzīvojums 2 stundu garumā, kur svarīga loma ir komandas stratēģijai, atjautībai, erudīcijai. Īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Lai piedalītos sacīkstēs, aicinām līdz 16. septembrim nosūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi dzejasdienas@dzejasdienas.lv ar norādi ”Piedzīvojumu pastaiga”. Pieteikumā jānorāda komandas nosaukums, dalībnieku vārdi un uzvārdi, arī komandas kapteiņa e-pasta adrese un kontakttālrunis. Komandu veido 3 - 4 cilvēki bez vecuma ierobežojuma. Dalība spēlē ir bez maksas.

Poētiskās pastaigas uzvarētāji tiks sveikti festivāla izskaņas pasākumā – Dzejnieku diskotēkā NABAKLAB telpās, Z.A.Meierovica bulvārī 12. Diskotēkas sākums plkst. 22.00, par muzikālo noformējumu rūpēsies DJ Ilmārs Šlāpins un DJ duets SKAZKA no Radio NABA.

Papildu ziņas par pasākumiem pieejamas mājaslapā www.dzejasdienas.lv.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Jauno dzejnieku tiesa ir populārā Dzejas dienu pasākuma ”Klasisks dzejas vakars” desmitgades jubileja. ”Šo gadu laikā Latvijas literatūrā ir ienākusi jauna, daudzsološa dzejnieku paaudze, tādēļ skatuvi atdodam viņiem. Pasākuma forma – tiesa – ir gan atskats uz literārajām tiesām, kuras bija populāras Latvijā 70-ajos un 80-gados, kad karstās diskusijās ”tiesāja” romānu varoņus, gan smaids par tiesas procesiem – surogātiem, kurus šodien miljoniem cilvēku vēro TV ekrānos,” stāsta ”Klasiska dzejas vakara” rīkotāja dzejniece Liāna Langa. ”Tikai tie, kuri atnāks uz pasākumu, uzzinās, kurš būs prokurors, advokāts un tiesnesis.”

”Šodien sabiedrībai šķiet daudz saprotamāk un pieņemamāk, ka jaunieši apgūst banku biznesu. Kādreiz sabiedrības un reliģijas augļošanu ļoti nosodīja, uzskatot to par lielu grēku un negodīgu darbību. Savukārt šodien dzejas rakstīšana tiek uzskatīta par nodarbi, kas ir atrauta no realitātes un aizdomīga, lai gan tā caur valodu vistiešākā viedā nodarbojas ar mūsu apziņu un dvēseli, proti, ar mums. Kādreiz bardi jeb dzejnieki bija svarīgas personas galmos un sabiedrībās, atrodoties nozīmīgu norišu centrā, jo labāk par visiem spēja noformulēt dzīves un notikumu būtību. Velsā šī tradīcija ir spēkā joprojām. Vērtības ir mainījušās, un tas daudz ko pastāsta par pašu sabiedrību, savukārt poēzijas statuss tajā ir kā lakmusa papīra strēmelīte, kura nosaka sabiedrības izglītotības kvalitāti,” uzskata Liāna Langa.

Tiesas sēdes pārtraukumā uzstāsies Dēlis Budēlis.
Pasākums ir bez maksas.

Radošu cilvēku migrāciju, mobilitāti mūsdienās ierasts uztvert kā iespēju, brīvību, izvēli. Tomēr ir valstis un sabiedrības, kurās laikmetīgā kultūra ar tai raksturīgo kritiskumu, izteiksmes brīvību, uzdrošināšanos, ir iespējama tikai emigrācijā. Festivāls SURVIVAL KIT 3 sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 aicina uz sarunu vakaru ”Izdzīvošanas stratēģijas: Mākslinieks. Vara. Migrācija”.

Oksana Gurinoviča ir arhitekte, kas dzimusi Baltkrievijā, dzīvo un strādā Vācijā. Festivālā Survival Kit 3 Oksana Gurinoviča piedāvās savu skatījumu uz baltkrievu laikmetīgo mākslu un (e)migrāciju kā tās būtisku sastāvdaļu lekcijā ”1:1.000.000 Baltkrievu mērogs laikmetīgajai mākslai”. Sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 vakaru turpinās Somijā dzīvojoša uzbeku dzejnieka  lekcija par migrācijas lomu viņa radošajā dzīvē. Vakaru noslēgs diskusija, kurā Oksanai Gurinovičai un Hamdamam Zakirovam pievienosies dzejnieks un esejists, Sergejs Timofejevs no grupas Orbita (http://www.orbita.lv/). Abas lekcijas un diskusija notiks krievu valodā.

Sarunu vakaru sadarbībā ar Dzejas dienām 2011 organizē laikmetīgās mākslas festivāls SURVIVAL KIT. Saruna notiek festivāla ēkā Ģertrūdes ielā 32, Lasītavā – ieeja uz sarunu bez maksas.

Survival Kit 3 darba laiks 8. – 18. septembrī:
Darbadienās 15.00 – 21.00
Brīvdienās 12.00 – 19.00

Ieeja festivāla izstādē un pasākumos – 1 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem - 0, 50 Ls, ieeja festivāla noslēguma koncertā 3 Ls.

Informācija par turpmākajiem festivāla pasākumiem: www.survivalkit.lv
Survival Kit 3 organizē: Laikmetīgās mākslas centrs, www.lcca.lv

Ik gadu viena festivāla diena tiek atvēlēta dzejai latgaliešu valodā. Arī šogad, 13. septembrī plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 valdīs latgaliešu gars. Pasākumā ”Gostūs pi Raiņa” piedalīsies Anna Rancāne, Valentīns Lukaševičs, Juons Ryučāns, Emileja Kalvāne, Raibīs Suņs u.c. Pasākumā dzirdēsim arī Janīnas Kursītes priekšlasījumu ”Raiņa Latgale”.

Festivālā turpinām iepazīstināt ar citu valstu dzejniekiem. 13. septembrī plkst. 20.00 Ģertrūdes ielā 32 būs publiska saruna ”Izdzīvošanas stratēģijas: vara, mākslinieks un migrācija”. Sarunas vadītājs Sergejs Timofejevs par radošo personu migrācijas tendencēm un tās sekām iztaujās baltkrievu mākslinieci Oksanu Gourinoviču (Oxana Gourinovitch) un Somijā dzīvojošo uzbeku dzejnieku Hamdamu Zakirovu (Khamdam Zakirov). Saruna notiks krievu valodā. Savukārt klausīties uzbeku dzejā būs iespējams trešdien, 14. septembrī, plkst. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē Lāčplēša ielā 25, kur pasākumā ”Ziemeļi–Dienvidi” uzstāsies uzbeku dzejnieks Šamšads Abdulājevs (Shamshad Abdullaev) un jau minētais H.Zakirovs. Abi dzejnieki ir spilgti tā dēvētās Ferganas skolas pārstāvji.

Programmā iekļauti arī vairāki pasākumi, kuros ar lasījumiem uzstāsies Latvijā labi pazīstami un atzīti dzejnieki. Otrdien, 13. septembrī, plkst. 20.00 kafejnīcā TAKA Miera ielā 10 būs iespēja satikt klasiķus Uldi Bērziņu, Juri Kronbergu un Jāni Rokpelni. Ceturtdien, 15. septembrī, plkst. 18.00 sāksies pasākums ”Atvērt nevar aizvērt”, kur ar lasījumiem piedalīsies gada laikā iznākušo dzejas krājumu autori – Amanda Aizpuriete, Anna Auziņa, Gaiķu Māris, Andris Ogriņš, Juris Kronbergs un Eduards Aivars. Klausītājiem būs iespēja ieraudzīt dzejas gada šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās. Pasākums notiks Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā O. Vācieša ielā 19.

Pa dzejas TAKU turpināsim iet arī ceturtdien, 15. septembra vakarā, plkst. 20.00. Uz VEF jumta Ūnijas ielā 8 k-7 (ar ieeju no Bērzaunes ielas) savus darbus lasīs Edvīns Raups, Ērika Bērziņa, Inga Ābele un Kārlis Vērdiņš. Vakaru papildinās vēl kāds patīkams mirklis – žurnāla ”Latvju Teksti” balvu par labāko dzejas krājumu saņems dzejniece Anna Auziņa. Viņas grāmata ”Es izskatījos laimīga” iznākusi apgāda ”Mansards” paspārnē.

Pilna festivāla programma un arī papildu informācija par pasākumiem un viesiem pieejama mājaslapā www.dzejasdienas.lv.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Brīvdienu programma sāksies ar poļu dzejnieka Tadeuša Dombrovska (Tadeusz Dąbrowski) lasījumiem 10. septembrī plkst. 16.00 Satori radošajā telpā Berga bazārā Dzirnavu ielā 84 k-2. Dombrovskis ir viens spēcīgākajiem jaunās paaudzes literātiem Polijā, daudzkārt balvots vairāku dzejas krājumu autors. Autora darbus atdzejojusi un pasākumā piedalīsies arī pašmāju dzejniece Ingmāra Balode. Abus autorus būs atkārtoti iespējams satikt arī svētdien, 11.septembrī plkst. 15.30 Ģertrūdes ielā 32, kur sadarbībā ar festivālu Survival Kit gaidāma publiska saruna Dzejnieka izdzīvošanas stratēģijas. Saruna notiks angļu valodā.

Vēl kāda divu festivālu saplūšana būs vērojama 10. septembra vakarā Vidzemes tirgus vārtrūmē Brīvības ielā 90. Tur no plkst. 20.00 tiks piedāvāta video skate Word in Motion, popularizējot alternatīvas dzejas formas. Projekta video programmā iekļauta jaunāko un labāko Rietumeiropas, Krievijas un latviešu poētiskā video darbu izlase, kas veidota sadarbībā ar tekstgrupu Orbīta, Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, poētisko videofestivālu Zebra un populārākajām Krievijas dzejas video apvienībām.

Svētdien,11. Septembrī, dosimies jau labi un stipri tradicionālajā Ceļojumā ar dzejniekiem. Šogad poētiskā pastaiga notiks pa Zaķusalu un Lucavsalu. Dalībnieku ceļš vedīs pa krūmiem un pļavām, zem Salu tilta, gar Daugavu, kur kādā no nomaļajām pludmalēm kopā ar dzejniekiem varēs izbaudīt skaisti rudenīgu brīvdienu. Tikšanās plkst. 12.00 27. trolejbusa pieturā Laivu iela.

Tās pašas dienas vakarā plkst. 17.00 gaidāma jaunākā dzejas diska Dzejas piegrieztne prezentācija. Ierakstā iekļauti 19 latviešu dzejnieku darbi autoru izpildījumā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes radio NABA šis ir jau 4. dzejas disks, kas tradicionāli tiks dāvāts Latvijas bibliotēkām. Ieraksta prezentācijā, apspēlējot diska nosaukumu, notiks modes skate, kurā izlases veidā diskā iekļautajiem dzejoļiem speciāli veidoti vai pielāgoti tērpi. Dzejas disks ir nekomerciāls projekts, tas nav paredzēts tirdzniecībai.

Aizsākot nākamo darba nedēļu, Dzejas dienās atkal būs iespēja tikties ar ārvalstu viesiem. Šoreiz pasākumā Poetry Slam ar lasījumiem uzstāsies Ifa Meniksa (Aoife Mannix) un Džeikobs Sems Larouzs (Jacob Sam-La Rose) no Lielbritānijas un amerikāņu autors Vans Garets (Van G. Garrett). Pasākumā, kas 12. septembrī plkst. 18.00 notiks Ģertrūdes ielas teātrī Ģertrūdes ielā 101a, tiks demonstrēta neparasta dzejas forma – urbānā dzeja.

Bet tie, ko interesē tradicionālākas dzejas formas, pirmdienas vakarā plkst. 19.00 aicināti uz garīgās dzejas lasījumiem Cilvēks manī? saieta namā Vijoļšķūnis Krasta ielā 31, kur namatēva godā iejutīsies dzejnieks Uldis Bērziņš.

Nedēļas nogalē Esplanādē darbosies tradicionālais grāmatu maiņas punkts Nāc un iemaini pret īsto!, kur jau izlasītas grāmatas bez maksas būs iespējams iemainīt pret citām.

Papildu informācija par pasākumiem un viesiem pieejama mājaslapā www.dzejasdienas.lv.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Dzejas diska izdošana kļuvusi par skaistu Dzejas dienu tradīciju, zināmā mērā tam pildot agrākā Dzejas dienu almanaha funkcijas. Līdzīgi kā iepriekšējos ierakstos ”Poeticus Mixturalis”(2004), ”Lex Poeticus”(2006) un ”Inflatio Poesis”(2008), arī ”Dzejas piegrieztnei” pamatā izmantoti divu gadu laikā tapušie ieraksti Radio NABA literatūras raidījumā ”Bron — Hīts”.

Ceturtajā dzejas diskā dzirdamās dzejas piegrieztnes darinājuši: Eduards Aivars, Anna Auziņa, Ērika Bērziņa, Uldis Bērziņš, Ronalds Briedis, Inga Gaile, Semjons Haņins, Jānis Indāns, Valentīns Lukaševičs, Marts Pujāts, Artūrs Punte, Edvīns Raups, Dace Sparāne, Sergejs Timofejevs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Imants Vītols, Andris Zeibots, Krišjānis Zeļģis. Diska muzikālo noformējumu avangarda elektronikas un industriālās mūzikas noskaņās veidoja radiokomanda ”Absolūtais minors” un draugi. Diska mākslinieciskā noformējuma autore – Ilze Tomaša.

Prezentācijas pasākumā 11. septembrī, apspēlējot diska nosaukumu, notiks modes skate, kurā izlases veidā diskā iekļautajiem dzejoļiem ir speciāli veidoti vai pielāgoti tērpi – tie tiks demonstrēti diskā iekļauto dzejoļu pavadībā. Prezentācijas pasākums notiks sadarbībā ar modes māksliniecēm Annu Putniņu, Andu Skadmani, Kristīni Čanižu, Annu Blūmfeldi, Gitu Medni, Baibu Prinduli, Leldi Beļeviču, Anitu Benko un Ingrīdu Zāberi.

”Dzejas piegrieztne” ir nekomerciāls projekts, ieraksts būs pieejams bibliotēkās, kā arī Dzejas dienu dalībniekiem un interesentiem, disks nav paredzēts tirdzniecībai. Ieraksts izdots NABA MUSIC/ Melo Records, tā izdošanu atbalsta Rīgas dome, Rakstnieku Savienība un Latvijas Literatūras centrs.

Edgara Lāma ziņojums veltīts jautājumam par Māra Čaklā dzeju dažādu komponistu mūzikā. Sandra Okuņeva dalīsies pārdomās par klusumu, skaņu un mūziku Jāņa Elsberga dzejā. Savukārt Linda Zulmane risinās sarunas ar dzejnieci Amandu Aizpurieti par dzejas un dziesmu tekstu radīšanas procesa īpatnībām. Jautājumus, kas skar dzejas un dziesmu tekstu attiecības, apcerēs arī dzejnieks Jānis Elsbergs. Skanēs dziesmas Maijas Kalniņas un Jura Pavītola izpildījumā.

Savukārt Dzejas maratona noslēgumā no pulksten 20:00 Tējas istabā Fr. Brīvzemnieka ielā 28 skanēs Liepājas Universitātes esošo un bijušo studentu dzejas lasījumi. Tradicionālo ”Studentu nakts dzeju” pasākumu vadīs dziesminiece Maija Kalniņa. Pasākuma ietvaros būs iespēja iepazīties ar ”Baltu filoloģijas un kultūras” studentu izveidoto mūsdienu iecienītāko latviešu dzejas antoloģiju, kā arī iegādāties Liepājas Universitātes studentu un absolventu radošo darbu krājumu ”Taureņu desants”.
 

Arī šogad ”Dzejas dienu” programma trīsdaļīga. Festivāla mugurkaulu jau tradicionāli veido tādi pasākumi kā ”Ceļojums ar dzejniekiem”, ”Klasisks dzejas vakars”, gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumi, Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcas dalībnieku lasījumi u.c. Papildus tiem tiks piedāvāta novatoriskā programma ar pasākumiem, kas notiks pirmoreiz. Un visbeidzot, gaidāmi vairāki pasākumi ar ārvalstu viesu piedalīšanos.

Šogad ”Dzejas dienu” ieskaņā tiks atvērts Eduarda Aivara dzejas krājums ”Sakvojāžs”. Grāmatas pirmajā daļā, sasaucoties ar darba nosaukumu, izteikta autora spilgtā ceļinieka pieredze. Savukārt īpaša novitāte ir krājuma otrā daļa ”Dzejoļi ar gariem virsrakstiem”, kur ik dzejolis ir kā īsa un pat negaidīta atbalss virsrakstam, kas papildus iezīmē teritoriju, kur šī atbalss varētu aizskanēt. Dzejas krājumu atvērsim 8. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas zālē-lasītavā K.Barona ielā 14.

Šai pašā dienā plkst. 18.00 RKTMC ”Mazā Ģilde” Amatu ielā 3/5 gaidīsim Etnodžeza un dzejas koncertu ”Skatiens”. Tas ir laikmetīgās dzejas un mūzikas projekts, kurā vienā veselumā, skanot etnodžeza improvizācijām, vienosies latvju dainas un Liānas Langas laikmetīgā dzeja. Pasākumā piedalīsies dzejniece Liāna Langa un mūziķi Zane Šmite, Ilze Grunte, Gints Pabērzs un Andris Grunte.

Pieminot dzejnieka Aleksandra Čaka 110. dzimšanas dienu, 8. septembrī plkst. 19.00 ”Satori” radošajā telpā Berga bazārā Dzirnavu ielā 84 k-2 notiks pasākums ”ALAKREZ. Čaks trijās mēlēs”. Apgāds ”Mansards” izdošanai sagatavojis dzejas krājumu ”ALAKREZ” (ЗЕРКАЛА jeb spoguļi, lasot no labās uz kreiso), kurā iekļauti vairāki desmiti jaunu atdzejojumu krievu valodā. Pagājušajā gadā, savukārt, klajā nācis eposa ”Mūžības skartie” tulkojums gruzīnu valodā. Čaks latviešu, krievu un gruzīnu valodā skanēs mūziķu un tulkotāju Ulža Bērziņa, Alekseja Gerasimova, Ērika Grigolijas u.c. lasījumā. Vakaru vadīs grāmatas ”ALAKREZ” veidotājs, atdzejotājs Sergejs Moreino. Vakara valodas – latviešu, krievu.

Lai pārbaudītu savu varēšanu, jaunie talanti 9. septembrī plkst. 17.00 aicināti piedalīties pasākumā ”Brīvais mikrofons”. Tā ir pamudinoša iespēja un izaicinājums savas dzejas lasījumam uz lielās dzejas skatuves vēl nenonākušajiem autoriem. Piedalīties aicināti visi, kas jūt vēlmi dalīties savā radošajā rakstniecībā un ieklausīties citos vēl neatklātajos talantos. ”Brīvais mikrofons” būs pieejams LU Humanitāro zinātņu fakultātē Visvalža ielā 4a.

Vakars noslēgsies plkst. 18.00 ar pasākumu ”Mīl mani Dievs – lietuviešu dzeja un atdzeja”. Pasākums Kafejnīcā-lasītavā ”Pastnieks zvana divreiz” Alberta ielā 13 ir iecerēts kā dzejnieka Pētera Brūvera piemiņas vakars. Piedalīsies lietuviešu dzejnieks Antans Jonīns (Antanas A. Jonynas), P. Brūvera meitas Zane Brūvere, Indra Brūvere un citi.

Trīs dienas, no 9. līdz 11. septembrim, Esplanādē darbosies tradicionālais grāmatu maiņas punkts, kur jau izlasītas grāmatas bez maksas būs iespējams iemainīt pret citām.

Papildus oficiālajai programmai, kas notiek Rīgā, ”Dzejas dienas” tiek svinētas arī citviet Latvijā. Ar festivāla sadarbības programmu iespējams iepazīties mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Tur arī meklējama papildu informācija par oficiālās programmas pasākumiem un viesiem.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Sīkākas ziņas: Inga Bodnarjuka, Dzejas dienu koordinatore: +371 2 5936493

Kad cilvēkam ir daudz jautājumu, viņš ievelk elpu, lai izvēlētos svarīgāko. Kad cilvēks ir samulsis, viņš ievelk elpu, lai rastu skaidrību. Kad cilvēks gatavojas darīt kaut ko tādu, ko vēl nekad mūžā nav mēģinājis, viņš ievelk elpu, lai saņemtu dūšu.

Dzeja var būt jautājumus rosinoša, tā var būt mulsinoša. Un dzeja kādam var būt arī kas pilnīgi neapjausts. Tāpēc jāievelk elpa, pirms 8. septembra vakarā atvērt Liepājas jauniešu iecienītā kokteiļbāra Pasta ielā Red Sun Buffet durvis. Jo šajā vakarā te notiks publiska saruna ar dzejnieku Jāni Elsbergu. Tas būs mēģinājums atrast pavedienu, kas sasaistītu dažādas paaudzes un dažādus cilvēkus, sagraujot mītu, ka Dzejas dienas ir akadēmisks, formāls ”obligātās literatūras” notikums.

- Kāpēc jauns dzejnieks, kura uzvārds vien jau varētu pavērt daudzas durvis, spītīgi turas pie pseidonīma? Un kāpēc pseidonīma lietošanas ”pamatīgie iemesli” pēkšņi kļūst nesvarīgi, bet tēva dotais vārds – svarīgs?
- Vai dzeja mūsdienās ir elitāra lieta?
- Vai dziesmu teksti ir dzeja?

Jānis Elsbergs sola ne vien būt atklāts savos uzskatos par dzeju, bet arī ļaut to nobaudīt, ieklausoties gan oriģināldzejā, gan atdzejojumos. Caur dzejas prizmu būs iespēja iepazīt vienu no J. Elsberga iemīļotajiem literātiem - amerikāņu dzejnieku un prozaiķi Čārlzu Bukovski, kurš pieskaitāms tā saucamajai bitņiku paaudzei un savā daiļradē galvenokārt pievērsies alkoholiķu un citu marginālu ļaužu dzīvesstāstiem. Jāņa Elsberga atdzejojumā top arī kāds Volta Vitmena (citējot pašu atdzejotāju) sens, bet visnotaļ atraktīvs dzejas cikls. Jānis Elsbergs arī tulko divu krieviski rakstošu uzbeku dzejnieku dzeju speciāli šā gada Dzejas dienām. Savukārt Liepājas teātris jau itin drīz aicinās skatītājus uz Kārļa Lāča un Jāņa Elsberga mūziklu Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas motīviem Dž. Dž. Džilindžera režijā. Vai iespējama simbioze starp klasiku un mūsdienām, mēģinās atbildēt Liepājas teātra dziedošie aktieri, kas Pasta ielā iegriezīsies pauzītē starp mēģinājumiem teātrī.

Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs dzimis 1969. gadā Rīgā dzejnieces Vizmas Belševicas ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1987-1988) un angļu filoloģiju Svešvalodu fakultātē (1989-2001). Bijis skolotājs Zaubē, Jūrmalā, Rīgā, strādājis literārajos izdevumos ”Rakstnieka Vārds” un ”Vārds”, žurnālos ”Karogs” un ”Luna”, vadījis Jauno literātu apvienību (1996-2000). Publicējas kopš 1990. gada. Elsberga pirmais krājums ”Vistīrākā manta” iznācis 1993. gadā. ”Vistīrākā manta”, tāpat kā tāpat kā otrā grāmata ”Rīta kafija” (R., Daugava, 1996), izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Tikai trešā grāmata ”Daugavas bulvāris” publicēta ar īsto vārdu un uzvārdu.
J. Elsbergs tulko un atdzejo no angļu (G. Korso, G. Snaidera, V. Vitmena, K. Vonnegūta, Č. Bukovska, A. Millera, V. Šekspīra darbi), lietuviešu, skotu, franču un vācu valodas. Nodarbojies ar jauno autoru izglītošanu. 1998. gadā teātrī ”Skatuve” iestudēta Oresta Silabrieža dziesmu spēle ”Pirmais cēliens” ar J. Elsberga tekstu.

Vakaru vada žurnāliste Vēsma Lēvalde.
 

TREŠDIEN, 7. SEPTEMBRĪ

Plkst. 14:00 – Latgales Centrālajā bibliotēkā, Rīgas ielā 22a
Dzejas dienu atklāšana.
Fainas Osinas un Valentīna Lukaševiča dzejas grāmatu prezentācija.

Šogad Dzejas dienas Daugavpilī iesāksies ar Fainas Osinas un Valentīna Lukaševiča grāmatu atvēršanu.
Dzejnieces Fainas Osinas 8 dzejoļu krājums ”Теней золотых лоскуты” sastāv no 5 dzejoļu cikliem: ”Жан Эфрем”, ”Вещество души”, ”Меж каплями дождя”, ”На тыльной стороне”, ”Пыль”. Krājumā sakopoti dažādu gadu darbi, krājuma redaktore ir Daugavpils Universitātes filoloģijas doktore Anna Stankeviča.

Dzejnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča trešais dzejoļu krājums ”Bolti burti” ir uzrakstīts latgaliešu rakstu valodā. Krājumā ietilpstošā dzeja sarakstīta postmodernisma manierē, kad īsti nav redzama robeža starp nopietno un satīrisko. Pats autors saka: ”Rakstu par to, kas apkārt, un labākais, kas mums ir – šis laiks”

Klātesošie varēs iepazīties ar Daugavpils dzejnieku darbiem literatūras izstādē: ”Dzejas rudens–2011”, un iegādāties grāmatas Latgales Kultūras centra izdevniecības grāmatu galdā.

Plkst. 17:00 – Latviešu kultūras centrā, Rīgas ielā 22a
21.dzejas krājuma ”Dzejas dienas 2011” atvēršanas svētki.

... Kārtējais Dzejas dienu krājums dodas meklēt savu lasītāju. Lai tam izdodas atrast tos, kas meklē dzejas krājumu.
Daugavpils domes Kultūras pārvaldes izsludinātais aicinājums iesniegt dzejoļus kopkrājumam ir atradis dzirdīgas ausis, un šajā laidienā ir pārstāvēti vairāki jauni autori, kas iepriekš nebija zināmi plašākai publikai. Apsveicu drosmīgos ar debiju grāmatā!

Darbosies Latgales Kultūras centra izdevniecības grāmatu galds.

Plkst. 20:30 – Daugavpils Universitātes skvērā, Vienības ielā 13
Dzejas dienu brīvais mikrofons pie Raiņa pieminekļa.

Rudens vakara krēslā aicinām visus uz brīvā mikrofona dzejas stundu pie Raiņa pieminekļa Daugavpils Universitātes skvērā. Tur kopā ar dzejniekiem katrs atnācējs varēs dalīties savās pārdomās ar klausītājiem. Dzejas dienu viesu vidū, blakus Daugavpils dzejnieku plašajam klāstam, savu dalību ir pieteikuši dzejnieki no Rīgas, Rēzeknes, Lietuvas un Baltkrievijas.

CETURTDIEN, 8. SEPTEMBRĪ

Plkst. 10:00 – Daugavpils Bērnu bibliotēkā ”Zīlīte”, Mihoelsa ielā 58
Dzejas lasījumi bērniem.

Uz tikšanos ar pirmsskolniekiem un jaunāko klašu bērniem ir uzaicinātas Daugavpils bērnu dzejniece Lidija Vasaraudze un dzejniece Regīna Maskajeva no Rīgas. Bērni iepazīs skaisto dzejas pasauli un lasīs savus mīļākos dzejoļus.

No Pl.10:00 – Daugavpils skolās
Literatūras stundas pilsētas skolās.

Septembrī, jau kuro gadu pēc kārtas, dzejnieki dodas uz tikšanos ar skolu audzēkņiem..., un, iespējams pēc dažiem gadiem, atceroties dzejnieku viesošanos, kāds no tagadējiem skolēniem arī izteiks savas domas dzejas noslēpumainajā valodā...

Plkst. 15:00 – Daugavpils Luterāņu kapos, 18.novembra ielā
Piemiņas brīdis pie Raiņa tēva kapa.

Dzejas dienu dalībnieki, ieskatoties pagātnes acīs, velta savas dzejas rindas Raiņa vecākiem, noliekot ziedus uz tēva Krišjāņa Pliekšāna kapa un pieminot māti Dārtu Pliekšāni, kas zemē guldīta Batkrievijā, Vitebskas kapos.

Plkst. 18:00 – Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā, Rīgas ielā 8
Bardu mūzikas rudens koncerts.

Rudens mūzikas vakara gaisotnē noritēs tikšanās ar Daugavpils un citu pilsētu autordziesmu izpildītājiem. Koncertā piedalīsies Valērijs Jermakovs, Jeļena Vitkeviča, Irina Cimbale, Sergejs Solovjovs, Viktors Labkovskis, Andrejs Drugoveiko, Anatolijs Baiko, Nataļja Muravjova, Žanna Basargina. Savas dziesmas dziedāt aicināti arī Rīgas dzejniece Ludmila Mežiņa, krāslavietis Grigorijs Gontmahers un citi.

PIEKTDIEN, 9. SEPTEMBRĪ

Plkst. 13:00 – Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centrā, Liepājas ielā 4
Dzejas svētki.
Literatūras un mākslas muzeja atklāšana.

Dzejas svētki Dienas centrā iesāksies ar Daugavpils dzejnieku grāmatu izstādi, turpinājumā tiks atvērts Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centra Literatūras un mākslas muzejs, notiks dzejas meistarklase, mūziķu un dziedātāju koncerts.

Sarīkojumu vadīs aktieris Leons Leščinskis. Savukārt 8.septembrī plkst. no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 dzejnieki Amanda Aizpuriete un Jānis Elsbergs piedalīsies seminārā ”Autors.Teksts.Lasītājs”, kurš norisināsies Liepājas Universitātē (Lielā ielā 14).

Dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete dzimusi 1956.gadā Jūrmalā. Studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē (1974-1979), kā arī M. Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā (1980-1984). A.Aizpuriete debitēja dzejā 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, laikā , kad savu vārdu dzejā pieteica Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Pēters Brūveris, Inese Zandere, Māris Melgalvs u. c.

Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis par dzejnieci raksta: ”Aizpurietes poētika sakņojas smalkos mājienos, niansēs, aizplīvurotos izteikumos, klusinātās metaforās. Vienīgais, kas viņu interesē, – tā ir pasaule viņā. Šī pasaule ir uzmanības vērta – tajā noris mūžīgā maigā apokalipse, nemitīga balansēšana bezdibeņa malā. Taču nav arī pārmēru sakāpinātu emociju vai vaimanu eksistenciālā izmisuma garā – teksts ir vienmērīgi plūstošs un rāmi mirguļojošs; tās ir situācijas, kas atrodas kaut kur netveramajā joslā starp pilnīgu miera stāvokli un tikko samanāmu kustību, kad laiks uz mirkli it kā sastindzis un radies brīdis vārdiem. Aizpurietes dzejā būtībā ir tikai trīs orientieri: ”es”, dzeja un mīlestība. Tie ir cieši saistīti un cits bez cita grūti iedomājami; no svara ir ne tik daudz paši jēdzieni, cik attiecības starp tiem. Viss pārējais vai nu pakļauts šiem jēdzieniem, vai tiek uzlūkots kā traucēklis ceļā uz tiem (..) Kopumā veidojas iespaids par tādu kā ”mūžīgo minoru”, kas piesātināts ar rezignāciju un gaišām skumjām: no vienas puses, jūtama tieksme pēc harmonijas, no otras – nojausma, ka šī harmonija varētu būt nāvējoša, vismaz dzejai noteikti.

Amandai Aizpurietei izdoti dzejoļu krājumi ”Nāks dārzā māte” (1980), ”Kāpu iela” (1986), ”Nākamais autobuss” (1990), ”Pēdējā vasara” (1995), ”Bābeles nomalē” (1999), ”Sārtu baložu bars” (1999), ”Viršu debesīs” (2003), ”Vēstuļu vējš” (2004).

Atdzejojusi un tulkojusi A.Ahmatovas, J. Brodska, F.Kafkas, V.Vulfas, Dž. Apdaika U. Kolbes, G. Trākla , K.Kīzija un citu autoru darbus no vācu, angļu, krievu, ukraiņu valodas. Sastādījusi vairākas latviešu dzejas antoloģijas. Latvijas delegācijas sastāvā piedalījusies Eiropas rakstnieku kopējā akcijā ”Literatūras ekspresis Eiropa 2000”. Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu (1999) un Dzejas dienu balvu Latvijā (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003).