Dzīve!
Dzīves ritums daudziem ir garš,
Dzīves ritums daudziem ir īss.
To kā tas norit nosaka viņš,
Nosaka viņš, kam tas pieder.
Pamazām jūtot vēlmi dzīvot un mīlēt,
Viņš vēlas tapt mīlēts un laimi just.
Ko dzīves gājumā ģimene dod,
Lai arī kā necenstos tu iemājo to
Sajūtu laimi un apkārtējo.
Ejot gadiem un dzīvei augot,
Aug arī tava sirds.
Tā iemājo labo un skaisto
Un reizēm arī nelāgo.
Bet reizēm tas dzīves ritums
Ir tas, kas tev iemāca pareizi dzīvot
un just.
/dzejoļa autors Dāvis Švāģeris/