Dzīves baltās dienas
Dzīves melnās dienas
liek dvēselei
cietā gliemeža
čaulā tīties,
nejūtīgie un pārlieku
ziņkārīgie,
lai tur nespētu
ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
savukārt
atver aizslēgtos
logus un durvis,
vienā mirklī ļauj
piedzimt brīnumam,
kurš tev spārnus
iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
balto kā nebalto,
dienu turpmāk
dzīvojot būtu, lai tās zelta
guldeņos pārtaptu,
un no draugiem
cīruļu vieglumu
saviem nākošiem
gadiem gūtu!
/dzejoļa autors nezināms/