Iesmel sevī jauno!
Tāles klusi iesaucas,
dažkārt pat auro,
nāc Tu, gatavs lidot,
skriet vai iet,
kas esi šīs pasaules
dzemdēts.
Tā balss, kas mūs visos
velk un vilina
aiz paugura,
aiz upes loka
zem tāliem lietus mākoņiem
tur, kur šķietami apaļojas
apvārsnis,
kur mūsu pēdu ieraksts
nav vēl justs,
un zemapziņā, atmiņās
tas, kas būs,
vēl nav,
sliecies pretī,
tausti, acīm aizvērtām,
un ieņem sevī, apskauj
to, kas tevī atvēries
jau šaipus
paugura,
upes loka
zem tālā, tuvā mākoņa
jau esi Tu, gaismā,
acīm atvērtām –
Iesmel sevī jauno!
/dzejoļa autors Arvils Rumpēters/