Marko Polo
Tev priekšā
kontinents, kam
kartē nav pat kontūru.
Šai lielā nezināmā,
kam nav ārpuses, nav malu.
Tu dodies iekšā kā uz zemes galu.
Un karavāna sakustas:
viss Tev vēl priekšā.
Ir tuksneši,
ir mākoņaini kalni,
ir lielas upes, dziļas aizas,
un šaubas Tevi māc, māc bailes.
Ceļš atpakaļ sen zudis:
karavāna kustas,
ved Tevi iekšā.
Viss priekšā.
Tad pēkšņi −
nekad vēl
nesapņoti sapņi,
brīnumainas pilsētas
un palasti un pagodas,
un cilvēki, kas tajās dzīvo.
Un nu Tev pietiks visam mūžam
brīnīties un nedzirdētus stāstus stāstīt
par zemes galu, kam nav āra, viss tik iekšā ...
Vēl karavāna kustas − it viss vēl tikai priekšā.
/dzejoļa autors Valters Nollendorfs/