Nieki. Nekas
Paldies par tavām acīm lielām!
Nāk jaunais gads ar tumšām ielām,
un tikai jumti pilni sniega,
un dvēsele, pakārta pie diega,
re, debess vidū šūpojas.
Nekas man nepieder, nekas!
Es negribu ne kāpt, ne vīties.
Cik viegli nu ir atsacīties
no zābakiem, kas mani nes,
no putekļiem uz palodzes.
Ne sauciena, ne pieskāriena.
Kāds milzīgs miers un klusa diena.
Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt.
Cik skaisti ir tā - nepiederēt!
Nekam, nekur. Kā palags linu
es lēni sevi izbalinu.
Un saplūstu ar vakarēnām.
I tevi aizmirstu es lēnām.
Ne melns, ne balts, ne vēss, ne kairs.
Un es jums nepiederu vairs.
/dzejoļa autors Imants Ziedonis/
RSS |
Kontakti |
Lapas karte
Ieskaties arī
