Busido*

Pēcpusdienā, stiprā lietū
Gars mans melnumus mazgā,
Tīras lai top sirds un acis

Baltu, tīru kreklu zīda,
Pār nosalušo miesu velku
Bet pēdas kailās, melnus dubļus mīda

Krīt lietus lāses kausā,
5 garšām ir sajaukusies dzira,
Tās alkst mana dvēsele sausā

Dzira apslapina mēli
Un kā upe palu laikā
Dvēseles augsni pārpludina cēli

Nāk 5 ziedu ražas bagātas,
Drīz ražas svētkus jāsvin:
Tukšai dvēselei ir atdots parāds

Mīla, čaklums un atbildība
Pirmās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – uzticība

Pacietība, drosme un izturība
Trešās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vīrišķība

Atklātība, gods un tiešums
Ceturtās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – taisnīgums

Kautrība, tīrība un mērenība
Peiktās dvēselē plaukst;
Šiem ziediem saknes – vienkāršība

Uzplaukušo ziedu smarža
Ap zīda kreklu bruņas stipras veido
Top salda man uz mēlēs dzīves garša

*Samuraju ētikas un morāles kodekss

/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

uz ziņu sarakstu