Dienas

Ar mazliet skumju prātu
ikkatru vakaru
kā drānu novalkātu
es dienu nolieku.

Dažs saulains mirklis viņā
ir dzidri ieaudies,
un daža asariņa
starp krokām slēpusies.

Rīt, sapņiem gaistot acīs,
man jaunu uzģērbt sauks,
līdz Devējs vienreiz sacīs:
”Būs diezgan! pietiek, draugs!”