Nekā jau nepietrūkst

Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst -
Nekā jau nepietrūkst.

Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.

Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.

Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekams.

/dzejoļa autors Imants Ziedonis/

10 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Matīss (hankyn

inbox.lv) komentēja 16.03.2009. 18:05:26

derees!

Rihards (rrnn

inbox.lv) komentēja 17.10.2012. 17:59:09

Man arī derēs!! :D

kas par ... (nav) komentēja 03.11.2012. 18:35:29

Annii komentēja 05.11.2012. 15:12:00

Manuprāt,pēdējais vārds ir nepietiekošs.

Amanda komentēja 04.02.2013. 16:24:20

cepii tas dzejolis.

jolanta krumina (aizputes nov. Kazdangas pag. Meza putni.) komentēja 01.12.2014. 16:06:52

piekritu tam kas teikts dzejoli

janana (rfvybudsjklx,c

inbox.lv) komentēja 01.11.2017. 20:50:18

jaaaa

...... (.......) komentēja 25.01.2018. 17:46:36

Labais :D

Mikus komentēja 09.09.2019. 17:09:22

Eu, šitas dzejolis tak ir ņemams

Kārlis (karlisblums2013

gmail.com) komentēja 26.01.2023. 19:07:14

Lielisks dzejolis

Komentāra pievienošana