Savādi

Kur ceļas šie sapņi
Nakts īpatnībā?
Esam tālu jau aizgājuši,
Skanējuši daudz,

Bet vēl ir dzīve
palikusi
Kaut tikai šai dienai.
Nežēlo, kas bijis,
Negaidi, kas būs.

Savāc sapļauto, sagrābto
Savas vientulības šķūņos
Un rotājies.
Viņi izmanīgi tekā, klaigā, lēkā, līksmo
It kā atraduši jaunu rītdienu

Bet mums
nebūs nekur nekad vairs vairāk
Kā šinī mirklī.
Ņemsim to
ar vieglu izbrīnu.

/dzejoļa autors Dzintars Rubenis/

uz ziņu sarakstu