Skumjā dienā
Ak, skumjās dienas
vieglā nopūta —
man tevi dzert
un dzert,
un neatdzerties.
Sīks lietus miglo
liepu platās lapās
un rudens tuvu jau,
kaut vasaras
nav bijis.
Ak, skumjās dienas
klusā nopūta,
kam neizdziesti tu
ka soļu dziesmas naktī,
jo gana jau
man sīkās vienmuļības
un apnicis
šis akmens krūtīs —
sirds.
/dzejoļa autors Austra Skujiņa/