Uz debess fona
Uz debess fona violetā naktī,
Kur melni stobri draudot gaisā stīdz
Un uguns liesmas izspļaudami taktī
Kā tumšās sāpēs vējiem dvašo Iīdz,
No karstām telpām iznācis es skatos
Un redzu atkal debess dziļumā -
Pa Piena Ceļu aizbrauc zvaigžņu ratos
Mans sapņu valdnieks zilā mūžībā.
Tā aizies viss, kas dzīvē mūžīgs šķietas,
Spēks, griba, darbs, bez gara nav nekas,
Jo debess dailei nav virs zemes vietas,
Cik sapnis liels tik cilvēks - sīks un mazs.
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/