Vakarā
Nāk vakars no tālas un teiksmainas malas,
Ne putniņš vairs dzirdams, ne ūdeņa čalas.
Tik mākoņu buras
Vēl kvēlo uz jūras,
Tad satinas lēnām un nodziest aiz salas.
Dus zilganie sili, dus lauki un sētas,
Dus debesis mirdzumā dziļas un svētas,
Tik dvēsele nedus
Kā zāle zem ledus -
Tā mostas no jauna, un sāpēt sāk rētas.
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/