Zvaigznei
Ak, zvaigzne tālā, laipni lēnā,
Tu - mūžam nevīstošais zieds
Virs padebeša iedzeltēnā,
Kad mežiem pāri nodziest riets!
Cik tūkstoš acīm naktī klusi,
Kad viņas izmisumā kvēl,
Tu neesi jau spīdējusi
Un cikām nespīdēsi vēl?
Cik tūkstoš sirdīm spēku dvesi
Tu, mācīdama sāpes ciest,
Kaut pati dzirkstele tik esi,
Kas riņķodama tumsā dziest!
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/