Zvaigznes

Šovakar vējam
glāstoši pirksti
un zvaigznes mirdz silti
kā kamīna liesmas,
pie kuŗa sildījos sapnī.

Un šonakt es nevaru klusēt —
šovakar zvaigznēm
pastāstu pasaku skumju,
cik dzīvē dažreiz iet slikti,
bieži nav naudas un Āzijas kalni tik tālu,
bet rudens vienmēr iekrīt tai laikā,
kad strazdiem jāizsvilpj sāpes no atmiņu dārziem.

Šonakt pasaulēm tālām
gribējās aizlidot līdzi
plašumā, kuŗam nav gala,
bet —
rudens vienmēr uznāk pirms laika,
un spēka trūkst pacelties pašai sev pāri.

/dzejoļa autors Austra Skujiņa/