Dzejoļi par Latviju
Kioski /5
Vai tas rīts, kad redzēt var bez svecēm,
Aklā nakts, kad spuldzes zilgmē blāv,
Kioski zem bulvārkokiem veciem
Kā zem zaļiem lietussargiem stāv.
Nevar tos ne vējš, ne pēkšņi lietus
Aizdzīt prom no ielām tā kā jūs.
Pat ja tālās nomalēs jūs ietu,
Vienmēr priekšā tie jums stūros būs.
Mierīgi kā svētie Dalai-Lāmas
Un kā asfalts, kas zem kājām glums.
Neuztrauc tos pat visdaiļās dāmas
Slaido kāju kairais burvīgums.
Kas lai zin, kad sāp tiem, kad tie smejas –
Varbūt naktīs, kad tos taisa ciet.
Nelasa tie Sudrabkalna dzejas
Un uz kino arī nemēdz iet.
Velns, no kādas pagājības lēnām
Viņiem kaulos iezīdies šis miers!
Tomēr tīk tie man, kā senāk zēnam
Patikās bez maizes krējumsiers.
Kad tiem vieta spuldžu stabiem blakus,
Tie man šķiet kā Pats un Patašons.
Trūkst tik abiem elegantu fraku,
Laķeņu no firmas – Feitelsons.
Ja vien grib pēc paraduma veca
Man ko labu svētkos uzdāvāt,
Lai man atnes kiosku uz pleca,
Krietnu žūksni laikrakstu vēl klāt.
Un, kad, gultā guļot, kādreiz miršu
Sejā bāls kā tēva drēbniekkrīts,
Nevajag ne rožu man, ne viršu,
Dodiet tikai kiosku man līdz!
Mīļam dievam kiosku vēl nava
Augšā tur, kur sen jau vesels bars
Pīpmaņu un rakstnieku ar slavu, -
Visam sekot nespēj svētais gars…
Kārtībnieks uz stūra kādreiz mainās,
Naktssargi ar gaismu mājās iet.
Tikai mūžam kioski bez vainas
Stāv uz sāniem nošķiebti mazliet.
Sarkanbaltsarkanais /35
Es raugos tautas vēsturē
Un tajā redzu savu dvēseli.
Es dodos pēc tautas brīvības
Un krītu zem sarkanbaltsarkanā.
Ar rokām turu
Sarkanbaltsarkano audeklu,
Un ar šiem vārdiem
Dzīvoju mūsdienu sabiedrībā.
Tas ir mans karogs, mana tauta,
Mana himna, un mana Zeme.
Latviju turu zem sirds,
Un nodot es gribu to mantojumā.
Latvija /25
Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.
Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet.
Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.
Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.
Tā ir mana dārgā Latvija.
Mūsu Latvija /45
Nav mums kalnu grēdu augstu.
Nav mums aizas dziļum dziļās.
Mums ir latvju dainas austas.
Mums ir Rainis - Aspazija.
Lāčplēsis ar lāča spēku.
Sprīdītis ar sirdi cēlu.
Mums ir lauki - meži, noras.
Rokas tulznās sastrādātas.
Mums ir prāts, un stipra griba.
Varam mēs un gribam darīt.
Savu zemi - sevī turēt.
Viegli izlikties /5
Viegli izlikties neredzam
Vecu vīru mantkārīgu meiču precam
Un valdību no tautas zogam,
Uz padibeni zemi rokam.
Jo sabiedrība mums tāda,
Šķiet nevienam nav prāta
Tam visam pretī stāties
Ļauj naida putekļiem tik krāties.
Tā mākam mēs noskatīties
Pēc labvēlības tik dzīties,
Ja kolēģiem tiek sveša nauda,
Tad visi tik pa spalvu glauda.
Jo cerēt tie cer,
Pie sava labuma arī tikt.
Un pazaudēt tiem nav vairs ko,
Jo sen jau zaudējuši to,
Savu godu un taisnu tiesu,
Savu dvēseli un miesu.
RSS |
Kontakti |
Lapas karte
