Viegli izlikties
Viegli izlikties neredzam
Vecu vīru mantkārīgu meiču precam
Un valdību no tautas zogam,
Uz padibeni zemi rokam.
Jo sabiedrība mums tāda,
Šķiet nevienam nav prāta
Tam visam pretī stāties
Ļauj naida putekļiem tik krāties.
Tā mākam mēs noskatīties
Pēc labvēlības tik dzīties,
Ja kolēģiem tiek sveša nauda,
Tad visi tik pa spalvu glauda.
Jo cerēt tie cer,
Pie sava labuma arī tikt.
Un pazaudēt tiem nav vairs ko,
Jo sen jau zaudējuši to,
Savu godu un taisnu tiesu,
Savu dvēseli un miesu.
/dzejoļa autors Leina Markevica/
RSS |
Kontakti |
Lapas karte
Ieskaties arī
