Dzejoļi par Latviju
Piesaukšana /23
Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.
Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries.
Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.
Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.
Akas /10
Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.
Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, -
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...
Mēs dzīvojam ziemeļos /9
Mēs dzīvojam ziemeļos.
Bērzi šeit plaukst turpat vai mēnesi ilgi.
Ziemu saule netiek augstāk par līko priedi,
un tāpēc mēs to redzam rakstainu - caur zariem.
Ap Jāņu laiku tikpat kā vairs nav nakts.
Bet no gaišajiem purviem plūst
sen mirušu ziemeļbriežu vectēvu saltā elpa,
un pīles ved savus bērnus peldēties ledainā ūdenī,
kad aiz tumšziliem pakalniem saule -
zem polārās zvaigznes mozdamās -
laiski vēdina dzērveņu sārtos palagus.
Normāli pa pilsētu ielām ledus lāči nestaigā,
bet mums ir nātru kolonijas pilsētas izpriecu parkā,
un pa mežu takām var klaiņot basām kājām,
ja pārāk nebaidās no odzēm un šķautnainiem akmeņiem,
kam pieder šī zeme.
Tā ir akmeņaina.
Bet tai pāri šļūcis ir arī ledus laikmeta šlūdonis:
tādēļ tā ir stumdīta un grūstīta,
un daudz kas vairs nav savā vecajā vietā.
Mēs esam bijīgi, kad ir runa par lediem,
un ilgojamies saules, kas tos izkausētu.
Tās ir ilgas, kas piepildās tikai daļēji.
Tāpēc mums asinīs ir kaut kas no pieneņu sulas:
jo to dienu ir daudz un tās gaŗas,
kad saule
mums spīd no pienenēm grāvmalās,
ne no debesīm.
Tāpēc,
runādami
par šo zemi ar matiem turpat vai polāros ledos,
nemētājieties ar akmeņiem –
Akmeņu tāpat šeit ir gana.
Latvieši /42
Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā
Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr −
uz zemeslodes, zem saules
ir tāda tauta − latvieši,
uz zemeslodes, zem saules
ir tautai dziesma par sauli:
Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.
Atzīšanās /15
Pār arāja arumu
skan cīruļbalss, pār
kuģa arumu skan kaijas
balss, bet nezin
balsis tās, ka kopā
sasietas tās vienā
mezglā –
latvietī.