Aiz loga

Aiz loga kā rasa, kā asara
ir atnācis zalgojošs rīts
un manu dvēseli prasa
uz savu dzidrumu līdz.

Bet dvēsele vēl nav basa,
uz pleciem vēl sapņi un miegs,
un mīkstākais mauriņš vēl ass
un cietākā asfaltā stieg.

Bet gaida baltnepielūdzamība
un vilinādama plīv.
Kā pirmais skūpsts —
tik grūts ir modiens uz jaunu dzīvību.

/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/

6 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Janka komentēja 13.05.2010. 04:40:16

shis dzejolis ir ljoti labs agram riita dzejolim!

Uģirss (marta_muvada

inbox.lv) komentēja 21.10.2013. 14:43:43

Ļooooti labs dzejolissss baigi kruts!!!

Jana (jana123

inbox.lv) komentēja 21.10.2013. 14:47:39

Man ļoti patika šis dzejolis!

Karina412 komentēja 02.02.2014. 12:23:28

loti labs dzejolis,
kur vel var atrast Ojara dzejolus

Dika5477 (dina.cakile

inbox.lv) komentēja 27.09.2015. 15:04:40

Ir ok ....

Sandis komentēja 19.09.2016. 11:42:18

IR LABS VIEGLI IEMACITIES!!

Komentāra pievienošana