Apsēstais

Ļaužu drūzmā, ielu dunā
Vai es maldos, vai es klīstu -
Tava mīla manī runā,
Un es miera nepazīstu.

Gan pie puķēm, tavām māsām
Logos, maldās manas acis:
Varbūt ka starp smaržām, krāsām
Liktens manu mieru racis?

Bet nekur, nekur tā nava! . . .
Dzirdu, klausot ielu dunā,
Vien, ka sirdī mīla tava
Tumši čukst un saldi runā.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/

1 komentārs

Komentēšana pieejama visiem.

Kaspars (Brunis15inbox.lv), 10.06.2009. 17:25:38 (ip:80.232.246.89)

Ļoti ļoti skaists dzejolis!!!

uz ziņu sarakstu