Brīnuma lāsts
Visi viņu jūt:
Mīlestību, -
Kā sāpes, kā laime
Tver viņa mūs.
Aiziet viņa -
Viss paliek tukšs.
Tik krūtis elsā
Kā neprātā,
Un naktīs paliek
Gars nomodā.
Sirds nīkst un mirst
Tev neziņā,
Un apkārt viss
Grimst tumsībā.
Un, kad atgriežas
Mīlestība, -
Viss līksmojas
Tev dvēselē.
Kas esi tu -
Mīlestība? -
Salds brīnuma lāsts -
Un nāves un dzīvības stāsts.
/dzejoļa autors Jānis Poruks/