* * *
man ir svēts tas brīdis
kad guļot grozies un maigi šņāc
pats nevaru iemigt
klausos
elpa klīst tavos matos
mazliet mulstu no savām domām
kas tev zem apģērba
tādā saldā kamolā satinies dzīvnieks
mugura mierīgi cilājas
/dzejoļa autors Krišjānis Zeļģis/