Kungs un Dāma

Atkal galveno lomu liktenis uzņemas
Kā lai divi nejauši cilvēki saņemas?
Ja rokās ir tikai divas kārtis
Divas,
Pietam uz diviem

Neviļus paskatamies uz citiem
Tiem rokās ir vesela kava
Bet mums tikai cerību krava
Un pagriezienā strupceļa grava...

Kad deniņos vadiņi pulsē
Tu zini, ka viņa šonakt bez tevis dusē
Nu un kapēc tu klusē
Kliedz!
Par to ko liktenis liedz
Viņa tev pa dienu ar aci miedz
Bet nejaušība ar jaudu kliedz -
Savus limitus nepārsniedz!

Asara notek,
Pār vīrišķīgo vaigu
Domājot par tavu –
Tik ļoti ļoti maigu
Vienu tavu glāstu valgu
Lai sauktu tevi par draugu.
Par savu dzīves draugu -
Piekam to darītu ar baudu...

Kungs un dāma
Dāma ir ļoti rāma
Gaisotne veidojas sārma
Kungs kā kungs -
Tam dzelžains skatiens
Bet tikai ārēji,
Iekšēji?
Līdzinās zemestrīcei lielajā kanjonā.
Pārvērtīsies tas māsonā...

Kungs un dāma pārskata vērtības
Bet sirdij un prātam tās atšķiras
Viena sirds otrai pārvijas
Tāpat arī ķermeņi naktī
Bet tas ir tikai sapnī.

Tas ir viss, kas ir mums
Iestājas vakars drūms
Atkal ievelkam sapņu dūmu
Kurā nogriežam liktens un nejaušību krūmu
Kungs un dāma duetā
Viens otru mazliet samaitā
Kam lai padomu pavaicā?

Dāmai un kungam
Palīdzēs kalpi
Šodien vairs nelidos skalpi
Bet tie ir tikai kalpi
Viņu teicieni nav tik smalki kā gribētos
Kam mūsu vietā liktens sūdzētos?
Vai mēs viens par otru tā rūpētos?

Vai celtu idejas bez pamata?
Mums pamats jau sen sūnām kaisīts
Tas ir tikai nejaušības maisīts
Un tagad kupidona raisīts
Tas gaida...
Neko tas nemaina...
Kungs un dāma
Bezkaunības vīti
Izmisuma dzīti,
Tiek pārkāpti visi mīti
Lai būtu kopīgi tiem rīti

Kungs un dāma savijās -
Ercena Dūzis.
Kupidona loks ir lūzis,
Tā ka Kungs un dāma to jau sen bij’ lūdzis...
 

/dzejoļa autors Ivars Melecis/

uz ziņu sarakstu