Melleņu pīrāga burvība

Mana sirds piepildās,
Kā buras, ar tava siltā skatiena plūsmām;
Lūpas manas sasildās,
Tās trīcot, vārdiem ļaujas,

Tie vēsta kaut ko par jūsmām
Kuras raisa tavs kautrīgais skatiens sāņus
Jo tu dzirdi, kā es satraucies
Par tavu daili tev saku, ka
tā ir kā garša
Salda un maiga
tā ir kā smarža
Tīra un svaiga
Tā ir kā Melleņu pīrāgs –
Tava daile...
Tas gards un manī mīt bailes,
Ka tā diena nepienāks,
Kad mellenes un krēms klās
Mūsu skaistās pasaules...
Tad pie Operas kolonnām sāks
Snigt ne tikai decembrī;
Tas būs brīnums...,
Jo snigs vasarā un arī septembrī