Mis Burvīgā
Acis Tev tik spilgtas
Kā eglē iekārta svecīte.
Zvaigzne jau visskaistākā
Manā acu priekšā stāv.
Tā smaida dēļ debesīs lidotu,
Visu laiku apstādinātu,
Lai Tev tik acīs ieskatītos.
Tās tik skaistas,
Ka nespēju acis nolaist.
Katrs solis, katra pauze.
Manu sirdi iekaro
Tavs mīļais smaids.
/dzejoļa autors Daniels Balodis/