* * *
Nav vārdu uz pasaules tādu,
Ar kuriem es savas jūtas izskaidrot spētu,
Negribu ne liekuļot, ne melot,
Tikai pateikt tev, kas esi tu man.
Mana gaisma, mans mēness vientuļais
Uz kuru es lūkojos ik nakti,
Mans vienmuļais dzīves stāsts,
Kuru es izklāstu tev, mana tumšā nakts.
Uzklausi mani, mīļā nakts,
Kas paslēpj mani no gaismas,
Kas nerāda manu skumjo seju.
/dzejoļa autors Elita Isakova/