40. sonets
...Ņem!
Visas manas mīlestības ņem!
Vai nu ir vairāk?
Pats redzi - nav.
Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem,
tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs.
Un bij šī mīla sen tev dāvināta,
ar to tu vari darīt kas tev tīk.
Bet kurnēšu, ja untumainā prātā
Tu spēlēdamies savainosies pats.
Tev, mīļo zaglēn, piedodu,
kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta.
Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest
man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību.
Un tomēr - mīlot moki, nokauj pat -
mēs ienaidnieki nebūsim nekad!...
/dzejoļa autors Viljams Šekspīrs, atdzejojusi V. Belševica/