Rudenīgā raganas mīla
Cik labi ka šovakar sastapu Tevi atkal,
Vientulīgi tumšā rudenīgā naktī šeit...
Man nāci pretī salijis un velns kur bijis,
Bet tomēr priekā iesmējies un teici man,
Nu sveika rudenīgā, ragana,Tu mana mīļā,
Un es Tev pasmaidīju pretī klusi teicu: jā,
Es esmu ragana un tomēr Tava mīļā,
Vienalga, ka esi maita un liekulis tāds,-
Ka nav tev laika man tik daudz kā vēlos,
Un strāvo visam pāri uguns karsti kvēls...
Pazūd zeme atkal zem kājām it viss -
Es vēlos lai paliec ar mani ilgāk kā senāk,
Bet mirklis šis vājuma paskrien ātrā gaitā
Un tā ik reizi, Tu nāc un atkal aizej, maita...
/dzejoļa autors Aija Balode-Šilde/