Šarmantās debesis

Es uzlūkoju Tevi
Un ļaujos smaidam.
Smaidam, kas emocijas nes,
Šarmantās domās tās izplaukst.

Ik dienu raugos miglā,
Un prātoju par Tevi.
Prātoju, kā debesīs
Tavs vārds uzrakstīts būtu.

Šis mirklis man prātu jauc,
Šarmantajās debesīs tīts tas
Mirklis, kad iemīlējos Tevī,
Un sev spārnus atradu.

Tavs šarmantais smaids
Un rudenī atrastās lapas.
Žņaudz manu sirdi kvēlo
Un sūta mani uz šarmantajām debesīm.

/dzejoļa autors Daniels Balodis/

uz ziņu sarakstu