Tas skats
Tu esi tēja manā krūzē.
Manas podziņas blūzē.
Tu esi acis tik zaļas,
Kuras dotas no dabas.
Tu – halucinogēnā sēne
Un pirmais cilvēks uz Mēness.
Tu esi svētlaimīgs lietus,
Kurš pūdē sētas mietus.
Tu esi viss, ko vēlos
Rītos un vakaros vēsos.
Tava seja ir tas skats,
Kas vienmēr ir gana labs.
/dzejoļa autors Anete Kalniņa/