* * *
Tu esi mans spēks,
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums
Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast
Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina
Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus
Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!
/dzejoļa autors Santa Sirmā/