Tu gribi

izlauzties ārā
no savas vientulības,
brutālajām robežām,
es −−
ielauzties iekšā
tavas vientulības
cietsirdīgajos cietumos.

Nu robežas
it kā atvērtas,
cietumu
it kā vairs nav,
bet ne tu
tiec ārā,
ne es iekšā.

Esam ieslēgti sevī
kā spogulī:
es ārā,
skatoties iekšā,
tu iekšā,
veŗoties ārā.
Starp mums
mūsu
atspīdums.

kas dziļi sevī
ienākt koka saknēm ļāva
un glabā savos apskāvienos.

/dzejoļa autors Valters Nollendorfs/

uz ziņu sarakstu