* * *
Rudens kailās ēnas
pārtop neizbēgamā siluetā
uz drūmajām ielām
un vēsajiem bruģiem.
Kaut lapu sārtums
vaigos reti klīst.
Un plato smaidu
mums pietrūks drīz.
Tas jau ir sācies!
Peļķēs bridīsim
un lapu kaudzēs kritīsim.
/dzejoļa autors Marta Tamule/