Saulgriežu naktī
Saules grieži debesi uz sauli griež,
Vēji pārslas kupenās sviež.
Uz zemes un gaisā laiku mija,
Zūd pamazām tumsa gadsimtu rijā.
To dzirnu akmeņi ilgi maļ,
Un seņču smēdes gaismu kaļ.
Tā nāk no senseniem dziļumiem
Ar Saules mātes dārgumiem.
Tā siltme un gaisma, kas dzīvību dod.
Ik katrs lai tajā sirdsprieku rod!
/dzejoļa autors Eiženija Veiriha/