* * *
"Tev ir gulbja sirds."
To man teica kāds bērns,
mazs un sirdī tik tīrs
kā Ziemassvētku rīts.
"Atnes man lūdzu mīļu lācīti,
ko samīļot, kad ir skumji.
Es zinu, tu sarunājies
ar eņģeļiem, jo Tev ir gulbja sirds."
Atkal pienācis Ziemassvētku laiks,
Krīt sniegs, un ķerot to saujās, atminos
Mazā zēna lūgumu:
"Atnes man lūdzu lācīti,
ko samīļot, kad ir skumji."
Tev ir gulbja sirds,
To man teica kāds bērns,
Mazs un sirdī tik tīrs
Kā Ziemassvētku rīts.
/dzejoļa autors Kristīne Podniece/