dzejolis.lv - apsveikumi un dzejolīši

Dzīves baltās dienas /21

Dzīves melnās dienas
liek dvēselei
cietā gliemeža
čaulā tīties,
nejūtīgie un pārlieku
ziņkārīgie,
lai tur nespētu
ieskatīties.

Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē - Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu;

Smaržo ceriņi un zeme,
Kad lietus zāli mitrina,
Tu sēdi četrās sienās
Un diena velkās gara,

uzsnidzis ābeļu sniegs,
puķes pumpurus ver.
noliecies pār lietus ezeru
mazs saulstaru tilts.

Saules grieži debesi uz sauli griež,
Vēji pārslas kupenās sviež.
Uz zemes un gaisā laiku mija,
Zūd pamazām tumsa gadsimtu rijā.

"Tev ir gulbja sirds."
To man teica kāds bērns,
mazs un sirdī tik tīrs
kā Ziemassvētku rīts.

Ar Tevi kopā apstājas laiks,
Tu esi manas sāpes un prieks,
Ar Tevi kopā es veldzēju slāpes,
Un kopā ar Tevi tik viegli, ka bail...

Mīlēt - nozīmē sāpes,
Mīlēt - nozīmē laimi,
Mīlēt - nozīmē citam dot,
Kad pašam vairs nav.

Vai tas rīts, kad redzēt var bez svecēm,
Aklā nakts, kad spuldzes zilgmē blāv,
Kioski zem bulvārkokiem veciem
Kā zem zaļiem lietussargiem stāv.

Es raugos tautas vēsturē
Un tajā redzu savu dvēseli.
Es dodos pēc tautas brīvības
Un krītu zem sarkanbaltsarkanā.

ir pavasaris
daudz jaunu lapu mostas
dzimst jauni pumpuri
un kukaiņi tiem apkārt rosās

jūra
bez soļiem
nāk tuvāk un tuvāk
liedags jau noziedējis
bērnības trauslajās
neaizmirstulēs
tik dziļš
un tik pierietējis

Ieskaties arī