dzejolis.lv > Dzejoļi par dabu > Spārnotais dziedonītsizdrukā dzejoli izdrukā dzejoli
Ietvīto ietvīto dzejoli
pievieno facebookā pievieno facebookā
iesaki draugiem iesaki draugiem

Spārnotais dziedonīts

Mazs, sniegā nomaldījies dziedonīts,
kam sirds vietā pukst saules pasaciņa,
ar spodru dziesmiņu uz balta zara trīc
un zib un vizuļo kā dzintaruguntiņa.

Kur dīvaini tas ir šai baltā klusumā!
Kā brīnumam tam tuvojos es, pārslas sēdams:
Mans mazais draugs... Te — spurks! Un nava vairs nekā —
tik zars vēl līgojas, to klusi pieminēdams,
un sniegā pūkainā sīksīkās pēdiņas ...

Kur nāca viņš? Kur palika? Kā teikt! Ak, Dievs —
tik rāpuļgaita mums ir droši izpētāma.
Gars spārnotais kā sapnis nāk un aizlaižas,
un kam viņš pamirdz, var tam tikai — pateikties.

/dzejoļa autors Fricis Bārda/


5 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Sabīne (sabinbin@inbox.lv) komentēja 12.09.2011. 19:32:45

Skaists dzejolis!!!

Sabīne (sabinbin@inbox.lv) komentēja 12.09.2011. 19:34:02

Skaists dzejolis!Tagad 6.klasē mācos par Frici Bārdu...

Kristaps komentēja 09.09.2014. 16:57:11

smuki!! :)

Krista komentēja 18.09.2014. 15:56:50

Skaists dzejolis vismaz ir ko , macities :)

Lil Pumpa komentēja 15.09.2023. 08:09:33

Laba un sakarīga dzeja

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





Ieskaties arī
pantiņi.lv
Horoskopi