izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemDraugs
Kad es krītu, tu saņem sevī spēku, lai paceltu mani,
kad es lidoju, Tu dod spēku maniem spārniem,
kad mana sirds lūzt, tu tās drumstaliņas cieši salīmē, lai tā nekad atkal nesalūztu,
kad es skrienu, bet netieku tev līdz, tu apstājies, pagaidi mani, padod roku un mēs skrienam kopā,
kad es klausos tevī, tu runā skaidri un no sirds, lai man būtu vieglāk saprast,
kad es skatos debesīs, tu uzsēdies uz mākoņmaliņas un steidzies mani sveicināt,
kad es vēlos just gaišumu, tu centies izgaismot visu pasauli, lai man tā nekad netrūktu,
kad es eju, tu vienmēr man nāc līdz, lai es nejustos vientuļi,
kad es saņemu plaukstās smilšu kaudzīti, tu ķer katru smilšu graudiņu, lai tie neizkristu no manas plaukstas,
kad es raudu......................nē, tu man nekad neliec raudāt.
Jā...
man ir Draugs.
Īsts, patiess, rozā un jauks.
/dzejoļa autors Monta Meijere/
