Es ieklausos

Es ieklausos... Šķiet, ka mani
Šai brīdī kāds atceras...
Kā mūzika - neatvairāmi
Un mānīgi smaržojošs dārzs.

Kā atmiņa - līdzīga dvašai,
Kā smaids, ko ar pūlēm jauš...
Kā cerība, kurai pašai
Jau sen vairs cerības nav.

Kā lai zinu, ko es gaidu,
Ja pat sirds to neizprot..
Vien klausos un jūtu smaidu,
Kurš negrib no manis neko.

/dzejoļa autors Fernandu Pesoa/

2 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

Krista (ella1012inbox.lv), 27.05.2010. 12:26:20 (ip:78.84.9.25)

Man sis dzejolis loti iepatikaas

gertrude (gertrude59inbox.lv), 12.11.2011. 14:49:19 (ip:78.84.131.228)

kolosālākā noskaņa novembrii............

uz ziņu sarakstu