Es ieklausos

Es ieklausos... Šķiet, ka mani
Šai brīdī kāds atceras...
Kā mūzika - neatvairāmi
Un mānīgi smaržojošs dārzs.

Kā atmiņa - līdzīga dvašai,
Kā smaids, ko ar pūlēm jauš...
Kā cerība, kurai pašai
Jau sen vairs cerības nav.

Kā lai zinu, ko es gaidu,
Ja pat sirds to neizprot..
Vien klausos un jūtu smaidu,
Kurš negrib no manis neko.

/dzejoļa autors Fernandu Pesoa/

2 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

Krista (ella1012

inbox.lv) komentēja 27.05.2010. 12:26:20

Man sis dzejolis loti iepatikaas

gertrude (gertrude59

inbox.lv) komentēja 12.11.2011. 14:49:19

kolosālākā noskaņa novembrii............

Komentāra pievienošana