izdrukā dzejoli
ietvīto dzejoli
pievieno facebookā
iesaki draugiemGars un sāpes
Tīk garam celties pāri nīcībai.
Tīk augstumos tam brīžam lidot tādos,
ka zemes dzīve raibai rotaļai
kļūst līdzīga, ko veidos daždažādos
ved bērni: cīņas, prieki, uzvaras —
ak, tikdaudz sīku, raibu varbūtību,
ka gads pēc gada rit un aizsteidzas,
bez kā tur jāsūdzas par garlaicību —
Tīk garam celties pāri visām tām —
to moca grūtāk dzesināmas slāpes.
Bet ja tas tomēr zemes rotaļās
no jauna kritīs — viņu valdzinās
ne zemes laime, prieks, — bet zemes svētās sāpes.
/dzejoļa autors Fricis Bārda/
