Ja vien es varētu

Ja vien es varētu,
Tik uz priekšu,
Straujiem soļiem iet,
Pa pasauli šo bezgala plašo...

Es kā vēja brāzmas vientuļās,
Šo pasauli skatīt spētu:
Pilnām plaušām tās aromātu tvertu,
Līdz pašā aromātā būtu pats pārvērties,
Intīmā dejā ar vēju krustojoties...

Ļaudis saprast censtos,
Ko jūtu, blakus tiem esot:
Brāzmas vēsās ir manas skumjas,
Brāzmas siltās ir mana mīla,
Šalkas lapās ir mani čuksti,
Šalkas viļņos ir manas dziesmas...

Bet bezvējš, sauss un vēss,
Ar Klusumā strauji apglabātām šalkām
Ir mana Nāve

/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

uz ziņu sarakstu