Maz, bet paliek

Un kad vakaru
aizskalo lietus,
tikai dažviet pamanāmi,
stari, no saules, kas riet...

Skatienam paliek
tik vien kā panorāma -
zilgansārtā tonī.
Skaisti - es pie sevis
nodomāju.
Un to visu rakstot
šobrīd -
Neizteiksi vārdos.

Jā,...
Nopūšos, ar labpatiku,
bet domīgs...

Par šo mirkli,
kas nebūs mūžīgs,...
bet patiess un dabīgs.
Cik, gan daudz no tā visa,
mums ir šodien?!
Maz.

Bet, mums vēl paliek -
rīti - rasā.
Dienas - staros,
bet vakaros -
vēji, un lietus,
kas visu aizskalos...

Maz, bet paliek.

/dzejoļa autors Intars/

3 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

iluta (tetistetis18inbox.lv), 20.12.2009. 00:40:35 (ip:93.107.154.171)

skaists dzejolitis prieks manim

Sandra, 13.01.2010. 12:38:23 (ip:87.110.190.138)

labs :)

Lilī, 02.01.2016. 18:09:19 (ip:85.254.75.168)

Reāli labs un interesants dzejolis

uz ziņu sarakstu