Maz, bet paliek

Un kad vakaru
aizskalo lietus,
tikai dažviet pamanāmi,
stari, no saules, kas riet...

Skatienam paliek
tik vien kā panorāma -
zilgansārtā tonī.
Skaisti - es pie sevis
nodomāju.
Un to visu rakstot
šobrīd -
Neizteiksi vārdos.

Jā,...
Nopūšos, ar labpatiku,
bet domīgs...

Par šo mirkli,
kas nebūs mūžīgs,...
bet patiess un dabīgs.
Cik, gan daudz no tā visa,
mums ir šodien?!
Maz.

Bet, mums vēl paliek -
rīti - rasā.
Dienas - staros,
bet vakaros -
vēji, un lietus,
kas visu aizskalos...

Maz, bet paliek.

/dzejoļa autors Intars/

3 komentāri Komentēšana pieejama visiem.

iluta (tetistetis18

inbox.lv) komentēja 20.12.2009. 00:40:35

skaists dzejolitis prieks manim

Sandra komentēja 13.01.2010. 12:38:23

labs :)

Lilī komentēja 02.01.2016. 18:09:19

Reāli labs un interesants dzejolis

Komentāra pievienošana