Pie bērnības ezera

Stāvu pie bērnības ezera
un metu oļus kā viņās dienās.
Varbūt gribu iznīcināt
savu attēlu ezera spogulī?

Nevarēdami lidot,
kā ievainoti putni tie
nokrīt, sasitot spoguli
lauskās. Bet tikai uz mirkli.
Tagad es zinu, kāpēc
šurp nācu. Nācu klusuma
valodu mācīties.

/dzejoļa autors Valdis Krāslavietis/

1 komentārs

Komentēšana pieejama visiem.

Linda love (lindajakubovskainbox.lv), 27.09.2012. 18:04:57 (ip:94.103.55.199)

Skaists dzejolis, iesaku jums !!!!!!!!!!

uz ziņu sarakstu